sábado, 14 de maio de 2016

inluensia sistema administrasaun edukasaun



KAPITULU I
INTRODUSAUN
1.1  Planu-Kotuk
Edukasaun katak esforsu ida atu ajuda ba ema ka eduka labarik atu nune’e  fó madureza ba ema ne’ebé mak eduka refere atu aumenta nia kapasidade, matenek, hanoin/pensamentu, instintu, koinesementu, forsa espiritu, hatene aan, nomos buat hotu ne’ebé mak nia aan periza, famila, komunidade/sosiedade nomos ba nasaun.

Ho edukasaun bele hasa’e kualidade no bele dezenvolve poténsia rekursu umanu ne’ebé diak no iha kompetensia iha sektor hotu. Rekursu umanu ne’ebé koncebida iha ema atu realize ninia papél hanesan kriatura sosiál no transformative ne’ebé bele maneja ba nia aan rasik nomos poténsia hotu ne’ebé iha natureza laran  liu husi alkansa moris/vida diak tuir orden ne’ebé armoniozu no ba to’o hotu.

Kriatura sosial mak kriatura ne’ebé iha ninia moris labele husik an mesak husi influenza ema seluk. Ita ema hakteten kriatura sosial, tamba ita ema iha enkorajamentu/dudu atu halo interasaun ho ema seluk. Iha nesesidade sosial (social need)  ba moris iha grupu ho ema seluk. Iha prátiku moris loro-loron, rekursu umanu fó-sentidu liu hanesan parte integral husi sitema ne’ebé forma organizasaun ruma.
     
Ohin loron, evolusaun foun liu hotu hakribi rekursu umanu la’ós hanesan rekursu hotu-hotu, maibé liu ho capital ka ba intituisaun ka organizasaun. Tamba ne’e mak ikus mai Human Resources hamosu termu foun ne’e-mak Human Resources Capital.


Iha ne’e rekursu umanu la’ós hare’e de’it sai hanesan rikusoin importante, maibé rikusoin ne’ebé vale no halo multipikadu, dezenvolve ( kompara ho investimentu portfolio ) nomos la’ós iha kontráriu hanesan liability (nahan,coast ). No halonusá maneja aktividade administrasaun ne’ebé diak ba/tamba hala’o aktividade espesialmente prosesu aprendizagem.
Sistema signifika rekoeñese prezensa segmentu hotu ou ne’ebe kada ida-idak ninia alvu mesak. Kada organizasaun mos tuir lolos bele dizeridu hanesan sistema ida.
Termu administrasaun etimologia mente mai hosi lian latina administration ne’ebe ho nia sentidu “prezente asistensia, manutensaun, realizasaun, dirizi no govermental, no jerensia.

Sistema administrasaun iha eskola mak esforsu hotu-hotu hamutuk atu aproveita fontes personal no material ho efetivu nomos efisiente atu nune’e apoia alkansa edukasaun eskola ho optimal

Administrasaun ka jerensia (jestaun) dehan sai hosi matenek na’in administrasaun edukasaun nian. Administrasaun edukasaun maktuir Syarif (1976 :7 ) katak esforsu hotu-hotu hamutuk ba haforsa fonte sira (pesoál nomos materiál) mente efikás no efisiente atu atinji edukasaun. Maktuir syamsi (1985:10) administrasaun mak prosesu hotu-hotu kada esforsu serbisu hamutuk ne’ebé sei hala’o hosi agrupamentu ka ema barak mente(secara) hamutuk ka simultáneu atu atinji objektivu ne’ebé desidi tiha ona. Maibé maktuir Soepardi (1988:7) administrasaun mak totalidade prosesu aktividade sira serbisu hamutuk ne’ebé sei hala’o hosi agrupamentu ka ema barak mente(secara) hamutuk ka simultáneu atu atinji objektivu ne’ebé desidi tiha ona.

Atividade realizasaun ezame eskola mak iha fin tinan hanorin tuir kalendariu edukasaun. Ezame  eskola sei hala’o husi unidade edukasaun hodi forma komité ezame eskola hodi deside komesu tinan hanorin.

Bazeia ba informasaun ne’ebé  mak peskizador haketan hosi mestri sira iha Ensino Secundario Publico No 01 municipiu Baucau katak durante ne’e iha ajuda no apoiu subsidiu hosi estadu atu aselera prosesu ezame iha eskola hotu atu atinji no fo fasilita nomos selu mestri sira ne’ebé hahadok/orden pontu ezame no supervisa aktividade ezame atu nune’e bele realizasaun ezame trimestral ho diak. Maibé fundus refere fahe ba eskola sira sempre tarde dala ruma la selu tan mestri sira ne’ebé hahadok/orden pontu ezame no kontrola/supervisa aktividade ezame.

Bazeia ba informasaun ne’ebé mak esplika ona iha leten, mamá hakerek nain senti nakdudu atu hala’o peskiza ho titlu influénsia sistema adiminstrasaun ba tempu realizasaun exame trimestral iha eskola secundário publico no.1 municipiu Baucau tinan hanorin 2015?

1.2 Formulasaun Problema
Bazeia ba problema ne’ebé esplika anteredete mak sai problema iha peskija ne’e mak(adalah) iha kalae influensa ne’ebé signifikativu entre sistema administrasaun edukasaun ba tempu hala’o realizasaun ezame trimesteral iha Ensino Secundario Pública No.1 Municipiu Baucau tinan hanorin 2015?

 
1.3 Objektivu Peskija
Hosi formulasaun problema ne’ebé esplika iha anteredete mak sai hanesan objektivu iha peskija ne’e mak atu hatene no analiza influensa ne’ebé signifikativu entre sistema administrasaun edukasaun ba tempu hala’o realizasaun ezame trimestral iha Ensino Secundário Publica No.1 Municipiu Baucau Tinan hanorin 2015?

1.4 Vantajen/Benifisiu Peskija
Vantajen hosi peskija ne’e mak:
v  Sai hanesan referensia ida ba peskizador atu aumenta nia khoinecementu
v  Ba eskola hosi peskija ida ne’e espera katak sei uja sai hanesan inserir ida atu nune’e bele ajuda administrasaun hodi halao ejame ho diak.
v  Ba estudante sira hanesan inserir ida ba sira atu bele hatene oinsa bele hatene
v  Sai hanesan referensia ba peskijador seluk atu aumenta nia kohinecementu ciencia
v  Sai hanesan mos kontribuisaun ideia iha edukasaun mundu nian

1.5 Limitasaun Problema/Asumsaun
Relevante ba limitasaun tempu,  referensia, potensial(tenaga), financial no kapasidade hakerek, maka hakerek nain halo limitasaun problema ne’e mak  influensa hosi sistema administrasaun edukasaun ho asuntu ne’e mak alokasaun orsamentu atu halao realizasaun ezame I, II, III peiodu iha Ensino Secundaria Publica No.1 Municipiu Baucau Tinan hanorin 2015?

Sem comentários:

Enviar um comentário