KAPITULU I
INTRODUSAUN
1.1
Planu-Kotuk
Edukasaun katak esforsu
ida atu ajuda ba ema ka eduka labarik atu nune’e fó madureza ba ema ne’ebé mak eduka refere
atu aumenta nia kapasidade, matenek, hanoin/pensamentu, instintu, koinesementu,
forsa espiritu, hatene aan, nomos buat hotu ne’ebé mak nia aan periza, famila,
komunidade/sosiedade nomos ba nasaun.
Ho edukasaun bele hasa’e
kualidade no bele dezenvolve poténsia rekursu umanu ne’ebé diak no iha
kompetensia iha sektor hotu. Rekursu umanu ne’ebé koncebida iha ema atu realize
ninia papél hanesan kriatura sosiál no transformative ne’ebé bele maneja ba nia
aan rasik nomos poténsia hotu ne’ebé iha natureza laran liu husi alkansa moris/vida diak tuir orden
ne’ebé armoniozu no ba to’o hotu.
Kriatura sosial mak
kriatura ne’ebé iha ninia moris labele husik an mesak husi influenza ema seluk.
Ita ema hakteten kriatura sosial, tamba ita ema iha enkorajamentu/dudu atu halo
interasaun ho ema seluk. Iha nesesidade sosial (social need) ba
moris iha grupu ho ema seluk. Iha prátiku
moris loro-loron, rekursu umanu fó-sentidu liu hanesan parte integral husi
sitema ne’ebé forma organizasaun ruma.
Ohin loron, evolusaun
foun liu hotu hakribi rekursu umanu la’ós hanesan rekursu hotu-hotu, maibé liu
ho capital ka ba intituisaun ka organizasaun. Tamba ne’e mak ikus mai Human
Resources hamosu termu foun ne’e-mak Human Resources Capital.
Iha ne’e rekursu
umanu la’ós hare’e de’it sai hanesan rikusoin
importante, maibé rikusoin ne’ebé vale no halo multipikadu,
dezenvolve ( kompara ho investimentu portfolio ) nomos la’ós iha kontráriu hanesan liability (nahan,coast ). No
halonusá maneja aktividade administrasaun
ne’ebé diak ba/tamba hala’o aktividade
espesialmente prosesu aprendizagem.
Sistema signifika rekoeñese prezensa segmentu hotu
ou ne’ebe kada ida-idak ninia alvu mesak. Kada organizasaun mos tuir lolos bele
dizeridu hanesan sistema ida.
Termu administrasaun etimologia mente mai hosi lian
latina administration ne’ebe ho nia
sentidu “prezente asistensia, manutensaun, realizasaun, dirizi no govermental,
no jerensia.
Sistema administrasaun
iha eskola mak esforsu hotu-hotu hamutuk atu aproveita fontes personal no
material ho efetivu nomos efisiente atu nune’e apoia alkansa edukasaun eskola
ho optimal
Administrasaun ka
jerensia (jestaun) dehan sai hosi matenek na’in administrasaun edukasaun nian.
Administrasaun edukasaun maktuir Syarif (1976 :7 ) katak esforsu
hotu-hotu hamutuk ba haforsa fonte sira (pesoál nomos materiál) mente efikás no efisiente
atu atinji edukasaun. Maktuir syamsi (1985:10)
administrasaun mak prosesu hotu-hotu kada esforsu serbisu hamutuk ne’ebé sei hala’o
hosi agrupamentu ka ema barak mente(secara) hamutuk ka simultáneu atu atinji
objektivu ne’ebé desidi tiha ona. Maibé maktuir Soepardi
(1988:7) administrasaun
mak totalidade prosesu aktividade sira serbisu hamutuk ne’ebé sei hala’o
hosi agrupamentu ka ema barak mente(secara) hamutuk ka simultáneu atu atinji
objektivu ne’ebé desidi tiha ona.
Atividade realizasaun
ezame eskola mak iha fin tinan hanorin tuir kalendariu edukasaun. Ezame eskola sei hala’o husi unidade edukasaun hodi
forma komité ezame eskola hodi deside komesu tinan hanorin.
Bazeia ba informasaun ne’ebé mak peskizador haketan hosi mestri sira iha Ensino Secundario Publico No 01
municipiu Baucau katak durante ne’e iha ajuda no
apoiu subsidiu hosi estadu atu aselera prosesu ezame iha eskola hotu atu atinji
no fo fasilita nomos selu mestri sira ne’ebé hahadok/orden pontu ezame no supervisa aktividade ezame atu
nune’e bele realizasaun ezame trimestral ho diak. Maibé fundus refere fahe ba eskola sira sempre tarde dala
ruma la selu tan mestri sira ne’ebé hahadok/orden pontu ezame no kontrola/supervisa aktividade ezame.
Bazeia ba informasaun ne’ebé mak esplika ona iha leten, mamá hakerek nain senti nakdudu atu hala’o peskiza ho titlu
influénsia sistema adiminstrasaun
ba tempu realizasaun exame trimestral iha eskola secundário publico no.1
municipiu Baucau tinan hanorin 2015?
1.2 Formulasaun Problema
Bazeia ba problema
ne’ebé esplika anteredete mak sai problema iha peskija ne’e mak(adalah) iha
kalae influensa ne’ebé signifikativu entre sistema administrasaun edukasaun ba
tempu hala’o realizasaun ezame trimesteral iha Ensino Secundario Pública No.1
Municipiu Baucau tinan hanorin 2015?
1.3 Objektivu Peskija
Hosi formulasaun
problema ne’ebé esplika iha anteredete mak sai hanesan objektivu iha peskija
ne’e mak atu hatene no analiza influensa ne’ebé signifikativu entre sistema
administrasaun edukasaun ba tempu hala’o realizasaun ezame trimestral iha
Ensino Secundário Publica No.1 Municipiu Baucau Tinan hanorin 2015?
1.4 Vantajen/Benifisiu Peskija
Vantajen hosi peskija ne’e mak:
v Sai hanesan referensia ida ba peskizador atu aumenta
nia khoinecementu
v Ba eskola hosi peskija ida ne’e espera katak sei uja
sai hanesan inserir ida atu nune’e bele ajuda administrasaun hodi halao ejame
ho diak.
v Ba estudante sira hanesan inserir ida ba sira atu
bele hatene oinsa bele hatene
v Sai hanesan referensia ba peskijador seluk atu
aumenta nia kohinecementu ciencia
v Sai hanesan mos kontribuisaun ideia iha edukasaun
mundu nian
1.5 Limitasaun Problema/Asumsaun
Relevante ba limitasaun
tempu, referensia, potensial(tenaga), financial
no kapasidade hakerek, maka hakerek nain halo limitasaun problema ne’e mak influensa hosi sistema administrasaun
edukasaun ho asuntu ne’e mak alokasaun orsamentu atu halao realizasaun ezame I,
II, III peiodu iha Ensino Secundaria Publica No.1 Municipiu Baucau Tinan
hanorin 2015?
Sem comentários:
Enviar um comentário