quinta-feira, 9 de fevereiro de 2017

INFLUENSIA INTERESE KANORIN BA PRESTASAUN ESTUDUSIÉNSIAFÍZIKA NATURAIS BA KANORIN(norberto dos santos)

husu ba governu hadia estrada euquisi to'o aldeia vaniria

INFLUENSIA INTERESE KANORIN BA PRESTASAUN ESTUDUSIÉNSIAFÍZIKA NATURAIS BA

KANORIN




KAPITULU I

INTRODUSAUN

1.1  Antesedente

Edukasaun nu’udar prosesu diretamente ne’ebé kontinua desde ita ema moris iha mundu no dinamika tuir ita ema nia modernizasaun. Susesu edukasaun iha nasaun ida, presiza liu rekursu humanu ne’ebé mak kualidade no kuantidade. Tamba em geralmente edukasaun nu’udar korajen ida atu lori joven sira ba moris ne’ebé di’ak liu iha rai no nasaun ida.

Joven sira nu’udar rekursu humanu ne’ebé kontinuasaun moris husi rai no nasaun ida, tenke iha komitmento no dedikasaun ba dezenvolvimentu nasional iha setor hotu-hotu, tamba ita hanoin katak edukasaun importante liu ba nasaun ida.Edukasaun nu’udar fator ida ne’ebé importante ba vida nasaun ida nia futuru. Tamba ne’e ita precisa rekursu humanu ne’ebé bai-bain hasoru dinamika siensia no teknologia.

Tuir Bertrat Russel (1992:32) “edukasaun iha ninia visaun rua mak hanesan aprendizagem ka nia hanoin no treinamentu hahalok ne’ebé mak diak”.

No tuir Driyarkara (1995:22) “edukasaun nu’udar meius ida atu forma ema sai ema husi insiu ne’e mak naran hanorin”.

Baseia ba hanoin ida iha leten, hatudu mai ita katak edukasaun nu’dar korajen ida ne’ebé sei realiza no konsensia ema ida-idak nia ho objetivo atu halo mudansa ba ema ida-idak nia hahalok atu, nune’e  ema nia hahalok bele diak no kompletu liu tan. Konseitu edukasaun hanesan ne’e fo korajen mai ita katak : edukasaun hanesan fator ida ne’ebé importante no forte tebes iha ema ida-idak nia konsensia. Tan ne’e edukasaun hanesan aktividade ida atu halo treina ka mudansa ba ema ida-idak nia hahalok para sai diak liu tan.

Korajen ka meus ida atu hasa’e kualidade edukasaun nia iha nasaun ida ne’ebé foin ukun-an, nu’udar obstakulu ida ba area edukasaun no sai fator ida ne’ebé fo influensia entre individu sira ne’ebé mak hala’o. Tan ida ne’e mak ema barak mak halo desizaun atu prepara rekursu humanu ne’ebé mak kualidade as tebes. Durasaun edukasaun ne’ebé kleur bele iha influensia makaas hodi bele kompetisaun edukasaun ba ema ida-idak nia an. Ho nivel edukasaun ne’ebé as liu tan, iha mos oportunidade bo’ot para atu halo kompetisaun ba edukasaun sira nia an, no ho nivel edukasaun ne’ebé badak, mak sei difisil atu hasa’e ninia kapasidade no halo kompetisaun ba edukasaun.

Korajen atu hasa’e area ka mundu edukasaun liu-liu ba povu Timor-Lorosa’e, iha ona mudansa, buat sira ne’e akontese tamba area edukasaun ho komunidade hakarak iha netralidade entre edukasaun ho estabilidade. Bele hetan mudansa sira ne’e tamba ho materiais sira hanesan komunikasaun, televisaun, media sosiais no selu-seluk tan. Mudansa ne’e liu-liu oinsa hanoin ema barak no oinsa povu ka komunidade bele fiar nia.Edukasaun alunus, professor, inan aman, no materias didatiku sira seluk tan mak importante tebes hodi bele fo korajen ba edukasuan ne’ebé susesu iha Timor.

Iha Timor – Lorosa’e agora dadauk ne’e fo importansia ba akumulasaun desenvolvimentu iha setor hotu-hotu. Diak ba desenvolvimentu fízika, mental, espiritual no mos sosial. Atu suporta dezenvolvimentu fisika, kapasita uluk rekursu humanu, atu sai inspirador  ba desenvolvimentu no iha konsensia atu dezenvolve nasaun iha futuru, ho kapasidade ne’ebé diak. Resultadu edukasaun ne’ebé diak bainhira ema ida-idak kapasita nia an liu husi prosesu aprendizagen tuir dinamika siensia teknologia moderna.

Bainhira durasaun edukasaun ida hetan susesu tenke iha mos influensia ne’ebé maka’as husi factores sira, mak hanesan tuir mai ne’e : individu sira ne’ebé mak hala’o edukasaun, hanesan alunus, professores, kurukulu no fator sira seluk materiais, ambiente ne’ebé ladun sufisiente mak sistema servisu edukasaun sei ladun di’ak.

Fator individu ne’ebé mak hala’o edukasaun ne’e iha ida-idak nia atitudene’ebé mak lahanesan husi ambiente ne’ebé mak diferente; diferentes entre individu sira ne’e mak sei fo influensia ba autoridade edukasaun iha eskola. Exemplo diferente resultadu eskola nia, diferente ba kapasidade no diferente ba interese.

Interese hanesan buat idane’ebé mak atu bele atingi kapasidade ida iha area refere. Atu hatene interese ema ida nia ita bele hare iha ema ida-idak ninia interese. Tan ne’e, interese iha ita nia moris lor-loron bele fo definisaun ne’ebé mak lahanesan. Exemplo kapasidade ne’ebé fo imazinasaun intelektual ne’ebé as nu’udar kapasidade hanoinne’ebé hatun husi inan aman, korajen ka potensiais  ne’ebé hatudu iha area refere no selu-seluk tan.

Tuir William Stern (1871-1939: 198) hanoin katak “Bebe oan ida ne’ebé bainhira moris mai iha mundu ne’e mai kedas ho ninia atitude ne’ebé mak diak no a’at. Ho hanoin ida ne’e ema fo hanoin katak iha prosesu mudansa fisiku labarik ida ba fator atitude no fator ambiente importante hotu ba labarik ida ninia interese. Labarik ida moris kedas ho interesene’ebé mak di’ak maibe, kuandu laiha ambiente aida mak suporta nia interese ka ambiente ne’ebé nia hela la tuir ninia mudansa talentu mak labarik ne’e  sei la atinji ninia kapasidade de interese. No iha mos kontrario, iha ambiente ne’ebé mak bele fo influensia diak ba iha mudansa ka kapasidade interese labarik  mak laiha interese kapasidade atu kapasita nia an.

Baseia ba hanoin iha leten hakerek nain bele fo konkluzaun ida katak, interesene’ebé mak iha kedas bainhira moris sei la dezenvolve ho di’ak kuandu laiha ambiente ne’ebé fo influensia tuir interese labarik ida, tanba ambiente moris ne’ebé diak bele fo susesu ba desenvolvimentu kapasidade labarik nia se labarik ida laiha interesene’ebé presiza atu dezenvolve nia an.

Atu ajuda resultadu estuda ne’ebé diak, la’os mai husi talentu alunus ka kapasidade alunus deit mak fo influensia ba alunus, maibe ba ma mos materia ne’ebé mak nia estuda, disiplinas sira ne’e karik la fo atensaun ba labarik sira mak komes baruk, ne’eduni alunus komesa la gosta atu estuda. Alunus atu estuda ho diak edukador ka professor sira tenke uza metodu ka meios ida ne’ebé mak fo apresia ba alunus no disiplina sira ne’e tenke tuir alunus nia kapasidade ho talentu sira, atu labele halo labarik sira baruk atu estuda. Buat sira ne’e nu’udar passu ida ka fator seluk ida hanesan estrateziku ida ne’ebé atu fo apresiasaun ba alunus sira, no kurikulu ne,ebe tenke tuir idade no kapasidade labarik sira nia, no metodu ne’ebé bele lori labarik sira ba mental rekreativa.

Estuda hanesan prosesu desenvolvimentu ba atitude no hahalok, nu’udar ema ne’ebé mak moris iha ambiente ida tenke responde nesesidade moris. Ne’eduni mudansa sira ne’e ita bele deha aspetu hotu-hotu iha ita nia hahalok ida-idak nia. Estuda hanesan prosesu korajenne’ebé mak ema ida-idak hala’o atu bele hetan iha mudansa ida iha sira nia atitude ka hahalok tomak. Nu’udar resultadu esperiensia ba nia an rasik ho interasaun meiu ambiente . mudansa ne’ebé sei akontese iha ema ida-idak , mudansa tuir hahalokno mos jeneru tanba ita hatene ona katak mudansa desenvolvimentu ne’ebé mai husi ema ida-idak la’os ba estuda de’it.

Interese fo influensia maka’as ba estuda, tanba materia ne’ebé estuda la tuir alunus nia hakarak, labarik sei la estuda ho diak, tanba la fo aproximasaun ba nia an, labarik ne’ebé apresia tebes ba estuda,labarik ne’ebé simu materia ho vontade no sentimentu ne’ebé diak ba materia ka disiplina refere. Materia ne’ebé fo korajen ba alunus, fasil atu estuda atu rai, tan iha korajen atu aumentaatividade estuda nian.

Iha parte seluk, funsionamentu iha realizasaun edukasaun nian, ita ema sei hasoru problema ne’ebé real. Problema edukasaun ne’ebé importante iha Timor-Lorosa’e presiza hetan atensaun ne’ebé seriu tebes, assuntu ne’e suporta husi deklarasaun,Madyo Eko Susilo (1983: 69) dehan katak;

a.         Problema kualitativa mak hanesan problema kapasitasaun kualidade da edukasaun, hasa’e kapasitasaun nivel rekursu humanu atu nasaun ida bele fo atensaun ba ninia an rasik.

b.        Problema kuantidade, katak problema atu aumenta oportunidade ne’ebé luan ka bo’ot ba area edukasaun.

c.         Problema relevante, mak hanesan relsaun entre resultado edukasaun ho nesesidade nasional nomos relasaun nesesidade individu no komunidade.

d.        Problema efisiente, mak hanesan servisu atendementu edukasaun nian presiza iha esperiensia husi area hotu-hotu hanoin hikas katak ho limentasoes ba orsamenturekursu humanu.

e.         Problema efetividade mak hanesan desizaun entre planu no realizasaun.

      Husi problema importante iha Timor – Lorosa’e mak hanesan problema aumenta kualidade edukasaun nian , tanba ne’e ita hotu nu’udar sidadania nasaun nian atu hakas – an hodi hasa’e kualidade edukasaun iha ita nia nasaun. No hasa’e kualidade edukasaun nian tenke komesa husi fundamental hanesan explorasaun máximu ba talentu no interese alunus sira nia atu bele fo influensia positivuba kapasitasaun ba estuda nia.

1.2  Formulasaun Problema

Baseia ba esplikasaun antesedensia iha leten peskizador bele halo formulasaun ba problema hanesan:Iha ka lae influénsia significante husi interese ba iha prestasaun estudukanorin klase 8oAnuterseirusiklu Eskola Bázica CentralLeusariLautem Anu eskolar 2018?

1.3  Objetivu Peskisa

Husi formulasaun problema iha leten, peskiza ida ne’e sei halo ho nia objetivu atu hatene iha ka lae influensia signifikantehusi interesse estuda ba prestasaun estudukanorin klase 8oanuterseirusiklu EBC Leusari Lautem tinan hanorin 2018.

1.4  Benefisiu Peskiza

Baseia ba objetivu peskiza hanesan sita iha leten, proposta peskiza ne’e sei bele fo benefisio hanesan tuir mai:

a.       Nu’udar meius ida haklean liu tan konesimentu hakerek na’in no leitor sira konaba influensia interesse ba iha prestasaun estudu CFN Kanorin Klase 8oanu terseiru siklu EBC Leusari Lautem Tinan Hanorin 2018

b.      Nu’udar referénsia ba eskola hodi fo koñesimentu ba inan aman konaba inportánsia husi interese estuda hodi eleva prestasaun estudu kanorin sira nian, nune’e eskola sei prepara fasilidade sira ne’ebé suficiente hodi bele atraiinterese kanorin sira hodi estuda.

c.       Nu’udar referénsia ba futuru peskizador sira ne’ebé sei hakerek no peskiza konabá influénsia interesse estuda ba iha prestasaun estudu kanorin iha CFN tempu tuir mai.

1.5  Limitasaun de Problema

Relasiona kapasidade hakerek na’in konaba tempu, referénsiano rekursu ne’ebé limitadu, mak eskritór limita problema ida ne’e ho titlu influensia intereseestuda ba prestasaun estudu CFNalunu 80 Anu iha Ensinu Báziku Sentral 30SikluLeusari, Postu Administrativu Lautem, Munisipiu Lautem Tinan Hanorin 2017.

 

 

 

KAPITULU II

REVIZAUN BIBLIOGRÁFIA

2.1  Interesse Estuda

Interesse hanesan atividade ida ne’ebé mak hamoris vontade atu hatene buat rumanu fo ksolok. Interesse ne’e hatudu kbi’it ba ema ida-idak nia area no fo motivasaun atu estuda diak liu tan. Interesse tuir Tidjan katak sinal psikologia ne’ebé mak hatudu katak interesse iha sentidu sujeitu ba objetu ne’ebé mak importante tamba objetu ne’e atrai no hamosu sentimentu kontente to’o iha tendensia ba objetu ne’e. Tuir Carl Safran katak interesse mak hahalok sentimentu positivu ba atividade ema nia.

Tuir Comy Semiawan (1988:61) fo definisaun ba interesse katak, interesse hanesan kondisaun mental ida mak produs responde tuir regra ba situasaun ka objetu ne’ebé maka fo ksolok.Tuir Reber (1995:136)katak interesse ninia depedensia ba fator internal hanesan atensaun , vontade, hakarak no nessesidade.

Tuir Slameto (2003 : 57 no 180) katak interesse mak buat ida internal ne’ebé fo influensia bo’ot liu ba prossesu estuda alunu mak interesse alunu ne’e rasik, tamba disiplina ne’ebé nia estuda la tuir nia interesse mak alunu ne’e la estuda ho didiak, tamba laiha vontade ka buat ida la atrai nia, quandu materia ka disiplina ne’ebé mak nia estuda tuir alunu nia interesse ne’e diak liu atu estuda tanba interesse atu aumenta frekuensia atividade estuda. No interesse mak buat ida sente kontente liu no hametin ba buat ruma ka atu halo atividade ruma ema sei laharuka. Interesse nia hun ka nia fundasaun mak atu simu relasaun entre nia an rasik no husi ema liur.

Tuir Dewa Ketut Sukardi (1988 :62) katak interesse mak buat ida hun mentalidade mai husi kombinasaun, misturasaun husi sentimentu no prekonseito, ansi, tauk no tendensia seluk ne’ebé bele hatudu indivdu ba buat ida susar ne’ebé mak iha no satisfasaun ba nia. Tuir Lisnawati (1993:58) katak interesse estuda persiza hetan atensaun espesifiku tanba interesse hanesan buat ida fator determinante ba resultadu estudu. Quandu kanorin hatudu interesse estuda tun ka menus mak servisu manurin no inan aman atu hasae ihteresse ne’e duni, tanba quandu manurin lainteresse ba alunu ne’ebé mak estuda bele fo resultadu ka prosessu aprendizajem la fo resultadu.

Bazeia ba definisaun hirak iha leten hakerek nain bele fo resumu katak interesse mak buat ida hakarak los ksolok ba buat ruma. Interesse bele hatudu asaun objetu baseia ba sentimentu ksolok no la ksolok. Papel ksolok no la ksolok mak fundasaun ida husi interesse. Interesse mak buat ida tendensia hahalok halakon tempu, kbi’it, riku soin, hanoin no intensaun ne’ebé mak diak no la obriga atu atensaun no hanoin nafatin ho sentimentu ksolok.Interesse mak involve ema hot-hotu iha atividade ne’ebé mak nia halo no atensaun atu hetan siensia no to’o komprende ba buat ne’ebé mak nia estudu.

            Interesse hanesan buat ida fator internal nia papel apoiu prestasaun estuda alunus. Alunu ne’ebé mak laiha interesse ba materia ka disiplina nia hetan atitude baruk la simpatia no laiha vontade atu tuir prossesu aprendizajem.Atu istima atensaun alunu manurin ka mestre tenke kria kondisaun diak para bele atrai alunu sira ho atensaun atu tuir prossesu aprendizajem ho diak kuandu mestri fo lisaun. Kondisaun ida atu dada atensaun alunus sira ita espera atu hetan interesse alunu.

            Interesse mak sai buat ida tendensia ema balu atu halo buat ruma ka ema ida sente gosta ba buat ruma. Ho ida ne’e interesse importante ba alunu sira atu hetan prestasaun diak ba futuru mai.

2.2  Prestasaun Estuda

       Estuda mak hanesan prossesu mudansa ida ba ema. Mudansa ba resultadu estuda mak hamosu forma oi-oin hanesan ba matenek hahalok no kaprixu hahalok, kapasidade jeito nomos dezenvolvimentu ba aspetu-aspetu seluk iha ema nia le’et atu hala’o nia estudu.

Tuir mai iha hanoin balu konaba definisaun estuda tuir sientista psikologia edukasaun:

Tuir Ahmadi no Supriono (1990:121) katak estuda mak buat ida prossesu hakas án individu ida atu hetan mudansa foun tomak no resultadu esperiensia individu ne’e rasik iha interasaun laran ho ambiente.

       Tuir Hilgard no Bower (1975:98) katak estuda ne’e relasaun ho mudansa hahalok ema balu ba situasaun ne’ebé determina, tan ne’e husi esperiensia ne’ebé dala barak ona iha momentu ne’e iha mudansa hahalok la hetan esplikasaun  ka baze tendensia resposta diak.

Tuir Witheringtion (2006:87) katak estuda mak buat ida mudansa iha individu ida dehan ba nia an rasik hanesan buat foun husi variasaun hanesan jeitu no toman ho hahalok.

Baseia ba hanoin hirak iha leten hakerek nain resumu katak estuda mak prossesu ba mudansa hahalok ema ne’ebé mak hala’o pratika ka treinamentu mak nia hetan husi observasaun kapasidade atual no potensia foun ne’ebé hetan liu husi hakas án no la’os mudansa hahalok husi kausa prossesu dezenvolvimentu lisan fisiologio. Mudansa ba hahalok konsekuensia prossesu ba estuda hanesan aspetu matenek jeitu nomos hahalok.

Estuda hanesan buat ida mudansa ba hahalok ne’ebé bele hetan dalan ba hahalok diak, nomos dalaruma ba dalan hahalok ladi’ak. Hahalok ne’ebé hetan mudansa alunus sira tanba estuda konaba aspetu oi-oin hanesan individualismu fisiku, nomos psikologiu, hanesan mudansa definisaun resolve problema hanoin didiak ka hanoin jeitu nomos toman.

Estuda mak prossesu ida kompleksu akontese iha ema ida-idak nia le’et durante sei moris. Prossesu estuda ne’e akontese tanba iha interasaun entre ema no ambiente tuir ho interesse  ne’ebé mak iha. Tan ida ne’e estuda bele akontese wainhira deit no iha ne’ebé deit. Ho ida ne’e ema bele hetan kapasidade no bele realiza to’o buat ruma jeito no konkretumak nia estuda ona ka treina ona atu atinji resultadu ba futuru.

Kuandu prossesu estudu ne’e tuir dalan formal iha eskola-eskola mak nia bele hetan mudansa ba alunus nia án rasik ne’ebé planeadu ho diak iha aspetu matenek, kapasidade, jeitu tuir nia interesse. Prestasaun iha estuda laran mak inan-aman nia hakarak ba nia oan. Prestasaun ne’ebé diak otomatis prossesu estuda mos nia hetan diak.Estuda mak prossesu ida atu hatene buat ne’ebé mak sidauk hatene atu hatene husi hahalok tuan ba hahalok foun no husi esperiensia tuan ba esperiensia foun.Definisaun prestasaun estuda mak frase ida mai husi liafuan rua prestasaun no estuda, entre prestasaun no estuda nia definisaun lahanesan.

Tuir Djamara (1994:19) katak prestasaun mak resultadu husi atividade ida ne’ebé mak nia halo ona ho individu ka grupu.Tuir Nurkencana (1986:62) katak prestasaun estuda  mak resultadu ka nivel kapasidade ne’ebé mak alunus atinji ona bainhira tuir ona prossesu aprendizajem iha tempu determina mak hanesan mudansa hahalok jeito no matenek mak bele sukat ho valor ne’ebé nia iha ho numeru ka pergunta. Prestasaun ne’ebé edukasaun ne’e se deit bele hetan no sai kontente. Kuandu alunu ida hetan prestasaun diak la’os alunu deit mak kontente maibe mestri, inan-aman nomos kolega sira mos tuir kontenete.

2.3  Fator-Fator Ne’ebé Fo Influensia Ba Prestasaun Estudu      

Fator barak mak fo influensia ba alunus, difisil atu hetan resultadu ne’ebé mak nia hakarak dala barak hasoru problema oi-oin neduni persiza solusaun atu fo dalan diak hala’o nia aktividade estuda. Atu akontese ba fator-fator ne’ebé fo influensia ba prestasaun estudu importante liu, signifika atu hetan prestasaun diak.

            TuirDalyono (1996:211) katak iha fator rua mak fo influensia defisil atu estuda mak fator interna no fator eksterna. Fator interna mak fator ne’ebé mak fo influensia ba kapasidade alunus hamosu husi alunu nia án rasik. Fator eksterna mak fator ne’ebé fo influensia ba kapasidade alunu hamosu husi liur.

            Tuir Dr. Dimyati Mudjiono (2006:260) katak mak fo influensia ba alunus iha rua (2): fator interna no eksterna. Fator interna mak hanesan :

a.    Hahalok estuda

b.      Konsentrasaun

c.       Interesse estuda

No fator eksterna makhanesan :

a.         Mestre mak sai matadalan ba estudu

b.       uza meiu material estudu.

c.       Foti valor ho onestidade

d.      Ambiente eskola no kurikulu eskola

Baseia ba teoria rua iha leten hakerek nain foti resumu katak fator ne’ebé mak fo influensia ba alunus atu estuda mak hahalok alunus ba materia ne’ebé fo ona no oinsa alunus bele iha konsentrasaun atu tuir prossesu aprendizajem. No hetan suportasaun sosial material estuda.

2.4  Konseitu Peskiza

Interese Eskola (X)

Prestasaun Estudu Alunu (Y)

Bazeia ba topiku peskiza no konteúdu sira ne’ebé defini ona antes, peskiza ida ne’e kompostu husi variavel rua mak variavel indepedente (Interese estuda) no variavel depedente (Prestasaun estudu). Tan ne’e  konseitu peskizane’e rasik bele dezeñu tuir mai:

 

Dezeña 1 Konseitu Peskiza

2.5 ÍpotezePeskiza

Tuir Suharsini Arikunto (2002:64) katak ipóteza ne’e nia signifika mak resposta ne’ebé provizóriu deit, ne’e duni sai resposta provizóriu iha peskiza ne’e mak hanesan:

Ia :    iha duni influensia signifikante no pozitivu husi interesse ba prestasaun estudu CFN ba klase 8oAnu Ensinu Báziku Central Leusari Lautem tinan Hanorin 2018.

Io :    La iha influensia signifikante no pozitivu husi interesse ba prestasaun estudu CFN ba klase 8oAnu Ensinu Báziku Central Leusari Lautem tinan Hanorin 2018.

 

 

KAPÍTULU III

METODOLOJIA PESKIZA

3.1  Fatin no Tempu Peskiza

3.1.1        Fatin Peskiza

Peskiza ida ne’e seihala’o iha Ensinu Báziku Central terseiru Siklu Leusari, Postu Administrativu Lautem, Munisípio Lautem.

3.1.2 Tempu Peskiza

Peskiza ne’e hala’o ona durante 21 dias, hahu husi loron 07 fulan Maiu to’o iha loron 26 fulan Maiu Tinan 2018.

3.2 Populasaun no Amóstra                     

3.2.1 Populasaun

Populasaun mak objetu no sujeitu hotu-hotu ne’ebé iha rejiaun ka fatin ida ne’ebé sai alvu ba peskiza. Hanoin hanesan hato’o mos Arikunto (2002:130) ne’ebé hateten katak populasaun mak sujeitu hotu ba peskiza. Se ema ruma halo estuduba elementu hotu ne’ebé existi iha rejiaun peskiza, maka estudu ida ne’e ita konsidera hanesan peskiza populasaun.

Iha parte seluk Sugiyono (2004) definipopulasaun nu’udár área jerál kompostu husi objetu ka sujetuho kualidade no karateítika hanesan ne’ebé sai alvu permanente ka definidu ba peskizadór atu estuda no ikus mai foti ninia konkluzaun. 

Ho nune’e bele konklui katak populasaun mak individu’u hotu ho kualidade no generu hotu iha fatin ida ne’ebé deside ona nu’udar alvu ba peskiza. Tan ne’e iha peskiza ne’e, nu’udar populasaun mak alunu sira hotu 8oAnu Ensino Básico Central 30SikluLeusari Lautemtinan hanorin 2018 hamutuk ema na’in 62 ne’ebé distribui ona ba turma rua (Turma A no B).

Bazeia ba hanoin hirak iha leten, maka hakerek nain halo peskiza hodi analiza dadus absolutu no deskretivu (deskritif), tamba atu buka esperensia kona-ba prosesu hanorin, ne’ebé atu observa kona-ba interese estuda kanorin sira klase 80Anu TerseiruSiklu Eskola Básico Leusari, Postu Administrativu Lautém, Municipiu Lautém.

3.2.2 Amóstra

Amostra mak parte balun husi sujeitu ka objetu ne’ebé inklui iha populasaun, no sai ita nia alvu peskiza no reprezentativu. Ne’e katak, se númeru populasaun ne’e bo’ot, no peskizadór laiha posibilidade atu estuda hotu tamba kestaun limitasun sira hanesan orsamento, enerjia no tempu maka peskizadór sei foti amóstra balun ne’ebé reprezentativu hodi estuda. No ikus mai konkluzaun ne’ebé foti bele aplika ba populasaun inteiru (Arikunto, 2002: 109; Soekidjo,2005:79). Iha sorin seluk Arikunto (2002) sugere katak senúmeru sujeituka objeitusira menus husi atus ida (100), diak liu foti tomak, nune’e, peskiza refere hanaran peskiza populasaun. Nune’e mós, se númeru sujeitu bo’ot liu husi 100, entaun bele foti de’it 10-15% husi populasaun ka liuoituan husi ida ne’e.

Bazeia ba teoria iha leten, hakerek nain konklui katak tamba total populasaun menus husi 100 (< 100), mak iha estudu ida ne’e bele dehan peskiza populasaun. Nune’e iha estudu ne’e foti hotu númeru populasaun ne’ebé iha sai nu’udar amostra mak kanorin sira klase 8o anu EBC 30 Siklu ho nia totalidade  na’in 62. No klaru liu bele hare iha Tabela 1 tuir mai.

Tabela 1.Populasaun Peskiza

No

Klase/Turma

Sub-Total ho Sexu

Total

Mane

Feto

1

80Anu A

 

36

31

2

80Anu B

 

 

31

Total

62

 

3.3 Variábel Peskiza

3.3.1 Variábel Peskiza

Variable peskiza mak atributu husi ema ou objetu ida ne’ebé iha “Variasaun” ba ema ida ho seluk mós ou objetu ida ho objetu mós. Iha peskiza ida ne’e peskiza uza variável rua, mak Variábel Independente no variable dependente.

3.3.2 Variábel Independente

Iha variábel independente peskiza ne’e nia laran maka influensia interese estuda ba processo hanoin iha klasse 80anu terseiru SikluEskola Bázika Sentral Leusari, Posto administrativu Lautém, Municipio Lautém.

Variable independente (independent variable) katak variabel ne’ebé nia valor ne’e la depende ba variabel seluk. Normalmente simboliza ho letra“X”.

1.      Definisaun Operasionalidade: interese ne’ebé husi kanorin sira ne’ebé iha eskola ho objetu ne’ebé sai hanesan simpatia ka kontenti ho material ne’ebé mak halo sira atu estuda nafatin.

Definisaun operasionalidade: Kreatividade jeitu estuda

2.      Indikator mak hanesan partisipasaun alunos ne’ebé mak tuir materia, alunos nia vontade, no servisu hamutuk ho profesór sira.

3.      Eskala: ordenadu no

4.      Simbolu:Interese (X )

3.3.3 Variábel Dependente

            Variabeldependente, iha dalen inglés depedent variable,mak variábel ne’ebé nia valor ne’e depende ba variábel seluk, realmente simboliza ho letra “Y”. Variábel iha peskiza idane’e mak hanesan prestasaun estuda alunos/as 80anu terseiru siklu Eskola Bázika Leusari/Lautem tinan hanorin 2018.

1.      Definisaun Operasionalidade: Prestasaun estuda alunos/as ne’ebé tuir Teste ka ezame ne’ebé halo husi peskizador.

Definisaun operasional variábel: rezultadu Estuda

2.      Indikador: Valor Teste

3.      Eskala: Ordenadu

4.      Simbolu: Y

3.4 Tekniku Halibur Dadus

Iha Peskiza ida ne’e hakerek na’in sei uza tekniku sira hanesan tuir mai ne’e hodi rekoilla dadus rekoilla:

3.4.1    Kestionáriu (Questioner)

            Kestionáriu ka questioner mak lista pergunta ne’ebé fó ba ema atu resposta (respondentes) tuir ninia pergunta ne’ebé mak iha uza nain mak husu. Objetivu husi kestionáriu mak buka informasaun ne’ebé kompleta kona bá problema husi respondente, laiha senti ta’uk, bainhira respondent ne’ebé laloos tuir realidade ne’ebé mak iha lista pergunta ( Riduwan, 2012).

3.4.2   Observasaun

            Observasaun mak observasaun diretamente ba objetivu peskiza hodi haree besik liu ba atividade ne’ebé mak hala’o husi objetu peskiza kona bá hahalok ka karakterístika ema nian, prosesu servisu no uza ba respondente ki’ik. Observasaun katak téknika rekolla dadus ne’ebé ita halo la tuir ninia attitude husi respondete ka entrevista no kestionáriu ho nune’e ita bele halo gravasaun (rekaman) ba fenómenu ne’ebé akontese ka liga ba situasaun no kondisaun ( Riduwan,2012).

3.4.3   Dokumentasaun

            Dokumentasaun katak hatudu diretamente ba fatin husi peskiza mak hanesan livru sira ne’ebé ho relevante, regras, relatóriu aktividade, foto, no dadus ne’ebé relevante ho peskiza, ( Riduwan,2012).

3.4.4   Intervista

            Intervista katak matrial ka sasan teknika ida atu rekoilla ou akumula dadus ho ida ne’e peskizador hasoru malu diretamente ho respondente sira ne’ebé halo intervista kona-ba problema, ho ida ne’e mak dadus ne’ebé mak ita hola ou ita foti ho relativa tomak tuir lolos ho buat ne’ebé mak hakerek nain hakarak.

3.5   Eskala Sasukat

Relasaun ba malu atu uza kestionáriu iha rekoilha data, mak kestionariu ne’ebé foti amóstra ba malu iha modelu valor hodi uza eskala likert, tamba ne’e halo format kestionariu iha modelu eskolha multipla. Eskolha multipla ihaha’at (4) ho nune’e bele resposta no hili ida de’it husi resposta ne’ebé prepara tiha ona. Fo valor hanesan alternative resposta ne’ebé iha kestionáriu laran mak hanesan tuir mai ne’e :

·         Konkorda Liu (KL) fo valor 4 ho alternative ne’ebé masimu liu

·         Konkorda (K) fo valor 3, ho alternative ne’ebé masimu

·         La konkorda (LK) fo valor 3, ho alternative ne’ebé iha okos

·         La konkorda Liu (LKL) fo valor 1, ho alterlativa ne’ebé okos liu.

3.6 Teste Validade No Konfiabilidade

3.6.1 Teste Validade

Atu sukat validade husi kada materiál rekolla dadus ka kestinariu, ne’ebé hala’o husi maneira atu halo korelasaun ba valór kada pergunta ne’ebé iha bazeia totál valór ba kada fatór husi responde ida-idak ne’ebé halo teste ka fó izame.

Atu koko validade, uluk nanain buka valór korelasaun entre parte sira husi materiál sukat ba nivel hotu ho maneira halo korelasaun ba kada pergunta ho nia formula pearson product moment (Riduwan, 2010:109-110).

Observasaun:

rxy           = Korelasaun

X         = Valór resposta kada item

Y         = Valór totál

N         = Montante totál teste

Atu deside katak iha duni item ne’ebé validu ka lae, rsura ne’ebé sei kompara husi rtabela product moment. Karik rsura bo’ot liu husi rtabela maka instrumentu ne’ebé uza ne’e validu.

3.6.2 Teste Konfiabilidade

Teste ne’e nia signifika atu hatene lia los ba kestionariu ne’ebé fó ba respondente no indeksu ne’ebé hala’o husi sasukat hatudu katak materiál sukat ne’ebé utiliza ne’e bele fiar ka bele konfiansa

Teste konfiabilidade  ne’e bele halo ba konsistensia interna ho teknika fahe ba rua ne’e mak kada item instrumentu ne’ebé numeru pár tau hamutuk ba grupu ida. Hafoin kada grupu ba kada item ho totalidade ne’ebé rezulta valór totál. Tuir tan, valór totál entre grupu inpár no pár sei buka nia korelasaun. Hafoin kofisiente korelasaun refere hatama ba iha fórmula, Spearn Brown tuir mai:

Observasaun:

R = konfiabilidade internal instrumentu hotu-hotu

rb  = Koefisiente korelasaunentreinstrumentu inpár dan pár.

Karik rezultadu ralpha boot liu 0.60, maka variavel refere konfia no karik rezultadu kontajen ralpha kiik liu 0.60 hatudu katak varievel refere la konfia.

3.7 Teknika Analiza Dados

3.7.1 Regresaun Linear simples

            Regresaun nu’udar esforsu ida pensamentu ida hodi halo mudansa. Benefisiu Regresaun iha peskiza ida mak atu halo predisaun Variabel dependente (Y) kuadru variable indepedente (X) identifika iha ona. Kada analiza regresaun automatikamente iha analiza korelasaun, maibe analiza korelasaun la teste (prova) analiza regresaun (Riduwan & sunarto, 2011: 96).

Atu determina modelu regresaun presiza hakotu ne’ebé entre variable indepedente ho simbolu mak X no variable depedente ho simbolu Y. analizasaun regresaun simples mak hanesan relasaun linear entre variavel indepedente (X) ho variabvel indepedente (X) ho variavel depedente (Y) iha pozitivu ka negative no atu kalkula valor husi variavel depedente hanesan linear Y ba X. Atu analiza dadus hodi kontinua ba teste regresaun linear simples sei utiliza tabela iha kraik ne’e hodi ajuda halo kalkulasaun:

Tabela 1. Dadus ne’ebé ajuda hodi kalkula número estatistika

No.Sujeitu

Variável X

Variável Y

1

X1

Y1

2

X2

Y2

3

X3

Y3

4

X4

Y4

N

Xn

Yn

            Tuir variável indipedente (X) ho variável depedente (Y) sei uza ekuasaun regresaun linear. Tuir Riduwan (2009:133-135), mak hanesan tuir mai ne’e:

            Ῠ = a+ bX ka Y = a+ bX + e

Iha ne’ebé:

             Y        = variavel Y

            a          = konstanta

            b          = koefisiente regressaun X

            X         = subjeitu ba variavel indepedente ne’ebé iha valor rasik

            e          = erru

formula ne’ebé uza hodi kalkula valor koefisiente regressaun mak hanesan:

a =

b =

Observasaun:

R              = Koefisiente korelasaun

n               = Dadus ne’ebé barak kaamostra

∑x            = Totál valór sira husi variavel (X)

∑y            = Montante valór sira husi variavel (Y)

∑x2              = Montante kuadrdu valór sira husi variavel (X)

∑y2              = Montante kuadrdu valór sira husivariavel (Y)

∑xy          = Montante rezultadu vezes valór sira husi variavel X dan Y.

              = Valór determinante

.7.2 Teste Korelasaun

Atu hatene no analiza relasaun entre variavel independente (interese estuda) hovariavel dependente (prestasaun estuda alunu) sei uza formula Product Pearson Moment iha kraik ne’e:

(Sugiyono, 2007; 261 – 274)

Atu deside valór  r ne’ebé atu halo interpretasaun:

Ø  Karik -1 < r < 0, maka korelasaun negativu (relasaun entre interese estuda ho prestasaun estuda kanorin kategoria negativu)

Ø  Karik  0 < r < +1, maka korelasaun pozitivu (relasaun entre interese estuda ho prestasaun estuda alunu kategoria positivu)

Ø  Karik  r = 0, maka la iha korelasaun (la iha relasaun entre interese estuda no prestasaun estuda alunu)

Atu hatene no analiza relasaun entre interese estuda ho prestasaun estuda alunu sei haree liu husi valór r iha ne’ebé bele halo konsultasaun ho tabela tuir mai:

Tabela 3.1 Interprestasaun valór r

Intervalu Koefisiente

Hasa’e relasaun

0,800 – 1,000

Forsa Liu

0,600 – 0,799

Forsa

0,400 – 0,599

Netral (nato’on)

0,200 – 0,399

Menos

0,000 – 0,199

Menos Liu

Atu koko signifikante koefisiente korelasaun, iha sorin seluk uza tabela bele uza hodi koko t ho fórmula:

           

Observasaun :

t           = Valór teste

r           = Korelasaun entre variavel X no Y

n          = kuantidade amostra.

3.7.3 Teste Ipóteza

Kriteria ne’ebé prova husi teste t refere mak signifikante t = 0,05. Bele foti solusaun  ho dalan hodi halo komparasaun valór  tsura ho ttabela.

·         Karik  tsura ki’ik liu kompara ttabela (tsura < ttabela) entaun solusaun simu ipóteza mamuk (I0) no rezeita ipoteza alternativu (Ia).

·         Karik  tsura bo’ot liu kompara ttabela (tsura> ttabela) maka solusaun rezeita ipóteza mamuk (I0) no aseita ipóteza alternativu (Ia).

Iha ne’ebé atu haree no hatene valór tsura hodi halo komparasaun ho ttabela sei uza fórmula ttabela = dk = n – 2

Halo komparasaun  valór tsura ho ttabela  atu prova tuir mai:

·         Se Karik tsura > ttabelamak rezeita Io, signifikante iha duni influensia ne’ebé signifikante no positivu husi interese estuda ba iha prestasaun estudu kanorin 80 Anu iha Ensino Básico Central 30Siklu Leusari Tinan Hanorin 2018.

·         Se kariktsura< ttabelamaka aseita Io, signifikante la iha influensia ne’ebé signifikante no positivu husi interese estuda ba iha prestasaun estudu kanorin 80 Anu iha Ensino Básico Central 30Siklu Leusari Tinan Hanorin 2018.

3.7.4 Teste Koefisiente Determinante

Tuir mai atu determina kontribuisaun husi variável independente (X) ba  variável dependente (Y), entaun presiza buka koefisiente determinasaun (R2) ho formula koefisiente determina / kontribuisaun (KD) mak hanesan:

   KD = r2 x 100%

Iha be’ebé :

KD = valór determinate husi koefisiente

r = valór koefisiente korelasaun

 

 

 

 

 

 

 

 

KAPĺTULU IV

REZULTADU PESKIZA NO DISKUSAUN

4.1 Perfil Fatin Peskiza

4.1.1  Istória Badak Eskola Básika Central Leusari-Lautém

Kompleksu Eskola Básika Central Leusari-Lautém hatuur iha dalan Publiku Leusari-Buihomau Suku Serelau Postu Administrativu Lautém, Municípiu Lautém. Eskola  Básika Central (EBC) Leusari-Lautém hari’i iha tinan 1994 tempu okupasaun Indonesia ho naran SMP Negeri Nu. 2 Leusari-Lautém (Sekolah Menengah Tingkat Pertama). Iha tempu ne’eba Eskola Primária (SD), Sekolah Dasar husi Suku ne’en (6) mak kontinuasaun nia estudu ba eskola refere.

            Iha tempu okupasaun Indonesia eskola ida ne’e produz finalista dala rua ona iha tinan 1998 no 1999. Depoi tempu tuir mai eskola ne’e la funsi ona, tanba hetan estragus no sunu husi milisi pro Indonesia iha tempu referendum 1999, katak Timor-Leste Ukun an ona. Iha tinan 2004, Estadu Timor-Leste liu husi Programa Ministeriu Edukasaun halo fali rehabilitasaun eskola ne’e ho naran Eskola Pre-Sekundaria (EPS) Nu. 02 Leusari-Lautém. Husi tinan 2005-2012, eskola ne’e produz ona finalista ba dala ha’at (4).

            Depois iha mudansa politika, guvernu liu husi ministeriu Edukasaun Timor-Leste iha tinan 2012 Eskola Pre Sekundaria iha teritoriu Timor tomak troka hotu naran sai fali Escola Básica Central Terceru Ciclu (EBC), ne’e mak Eskola refere sai fali Eskola Básika Central Leusari-Lautém.

            Hahu husi tinan 2005-2018, tempu ukun an, Eskola ne’e produs ona finalista ba dala sanulu (10), Eskola ne’e atende Eskola Basica Filial (EBF) valu (8), tanba eskola sira ne’e besik ba EBC Leusari-Lautem, ne’eduni alunu husi filial sira ne’e remata 6o Anu sira bele kontinua ba eskola iha EBC Leusari-Lautém, tama ba Terceru Ciclu.

4.1.2 Visaun no Misaun

Visaun : Perpara ema atu servi Nasaun no povu Rai doben Timor-Leste.

Misaun : Estudante sira labele abandona eskola tanba sira mak futuru Nasaun nia, tan ne’e sira uza maneira ne’ebe mak kontribuidu liu husi formasaun oi-oin atu hanorin ita nia oan sira ho kualidade no profesional.      

4.1.3 objetivu

            Eskola Basika Central (EBC) Leusari-Lautém, atu fasilita ita nia oan sira para labele abandonasira nia eskola, tanba eskola refere sentru ba eskola filial valu (8), mak atu kontinua eskola ba ne’eba. Ita nia oan sira mak futuru nasaun, tenke perepara sira ho didiak labele abandona eskola.

4.1.4 Geografia Fatin Peskiza

            Eskola Basika Central (EBC) Leusari-Lautém, hatu’ur iha dalan Publiku Leusari-Buihomau, Suku erelau Postu Administrativu Lautém, no Municípiu Lautém. Eskola ne’e rasikgeografikamente iha baliza rasikmak hanesan tuir mai ne’e:

·         Iha parte norte (tasi feto) baliza ho tasi

·         Parte Sul (tasi mane) baliza ho to’os komunidade Serelau

·         Parte Leste baliza ho uma komunidade Serelau

·         Parte Oeste baliza ho mata ki’ik ida

4.1.5 Kondisaun Mestre/a

            Tuir ami nia observasaun iha EBC Leusari Lautém katak mestre/a ne’ebe mak hanorin no funsionário eskola nia hamutuk 20 pessoas, komposto husi mestre/a 18 pessoas, Chefe Apoio Tekniku 1 pessoas no guarda Eskola 1 pessoas.

§  Tuir Jeneru

Jeneru mestre/a no funsionariu eskola iha EBC Leusari Lautém mak tuir mai ne’e :

Tabela 4.1

No

Jeneru

Kuantidade na’in

Persentase %

1

Mane

17

85

2

Feto

3

15

Total

20

100

 

Baseia ba tabela iha letem mak hatudu katak total mestre/a katak total mestre/a no funsionariu eskola hamutuk 20 pessoas, mane 17 pessoas no eto 3 pessoas

§  Tuir Nivel Edukasaun

Tuir nivel Edukasaun ba mestre/a no funsionario eskola  iha Eskola Basika Central (EBC) Leusari-Lautém, tinan hanorin 2018, mak hanesan iha tabela tuir mai ne’e :

Tabela 4.2 Nivel Edukasaun

No

Nivel Edukasaun

Kuantidade na’in

Persentase %

1

Lisensiatura

5

25

2

Bacharelatu

12

60

3

Sekundaria

3

15

Total

20

100

Baseia ba tabela iha leten katak mestre/a no funsionario eskola  iha Eskola Basika Central (EBC) Leusari-Lautém, ho nivel edukasaun lisensiatura na’in lima (5), Bacharelatu nain sanulu resin rua (12) no Sekundaria nain tolu (3), signifika mestre/a iha eskola refere maioria iha nivel Edukasaun Bacharelatu.

§  Estatus

Estatus mestre/a no funsionariu iha EBC Leusari-Lautém mak hanesan iha tabela tuir mai ne’e :

Tabela 4.3

Nu

Estatus

Kuantidade

%

1

Permanente

14

70

2

Kontratado

3

15

3

Voluntariu

3

15

Total

20

100

Tuir tabela iha leten professor/a permanente mak maioria iha EBC Leusari-Lautém.

4.1.6.            Karakteristiku Alunus Nian 

1.      Idade  alunu

Alunu iha EBC Leusari – Lautem, ne’ebé sai hanesan respondente iha peskiza ne’e mak ho idade hanesan tuir mai ne’e:

 

            Tabela 4.5. Distribuisaun Respondente Tuir Idade          

Nú.

Idade

Kuantidade(Na’in)

%

1.

10-12

1

1,6

2.

13-15

50

80,7

3.

16-18

11

17,7

Total

Na’in 62

100%

Fontes: Rezultadu Elaborasaun hakerek na’in, 2018

 

Bazeia ba tabela iha leten hatudu katak husi respondente na’in 62 ne’ebé ho tinan 10-12 hamutuk na’in 1 ka 1,6%  tinan 13-15 hamutuk na’in 50 ka 80,7% no tinan 16-18 hamutuk na’in 11 ka 17,7%. Signifika alunu 13-15 anu  mak idade maioria.

 

2.      Jeneru Alunu

Alunu iha EBC Leusari – Lautem, ne’ebé mak sai respondente iha peskiza ne’e bazeia ba jeneru mak hanesan tuir mai:

                        Tabela 4.6.Distribuisaun Respondente Jeneru 10o Ano CT1      

Nu

Jeneru

Na’in

%

1.

Mane

22

35,5`

2.

Feto

40

64,5

Total

Na’in 62

100%

                        Fontes : Rezultadu elaborasaun hakerek na’in, 2018

 

Husi tabela iha leten, hatudu katak respondente ho seksu mane hamutuk alunu na’in 22 ka  35,5% no feto hamutuk alunu na’in 40 ka 64,5%, foti konkluzaun katak total respondente iha EBC Leusari – Lautem, ne’ebé domina mak ho jeneru feto.

3.      Relijiaun alunu

Alunu iha EBC Leusari – Lautem, ne’ebé sai hanesan respondente iha peskiza ne’e mak ho relijiaun hanesan tabela tuir mai ne’e:

            Tabela 4.7. Distribuisaun Respondente relijiaun  

Nu.

Relijiaun

Kuantidade

Persentazen(%)

1

Katólika

59

95,2

2

Muslumanu

1

1,6

3

Protestante

2

3,2

4

Fesca

-

-

Total

62

100%

Fontes : Rezultadu elaborasaun hakerek na’in, 2018

 

Husi tabela iha leten, hatudu katak respondente ho relijiaun katólika hamutuk nain 59 ka  95,2%, Muslumanu hamutuk nain  1 ka 1,6%, Protestante hamutuk nain 2 ka 3,2%, Fesca hamutuk nain 0 ka 0%  foti konkluzaun katak total respondente iha EBC Leusari – Lautem, alunu maioria Katólika .

4.1.6 Kondisaun Eskola no Fasilidade Eskola

Kondisaun eskola no fasilidade eskola iha Eskola Bazika Central Leusari-Lautem tinan hanorin 2018 tuir peskizador nia observasaun seidauk kompletu mak hanesan : Edifisiu Eskola, kadeira, meja alunus barak mak a’at ona, livru alunu nian la to’o, nomos sala alunu nian mos seidauk to’o.

            Edifisiu eskola agora ne’e iha 3 unidade, unidade 1 mak eskritoriu eskola nian, unidade 2 mak uza ba sala alunus nian, total sala alunus nian hamutuk 4 salas iha realidade alunus iha turma 7, peskiza aumenta tan salas alunus nian.

            Fasilidade eskola agora ne’e iha eskola mak hanesan iha tabela tuir mai ne’e :

Tabela 4.6.

Nu

Naran material /Sasan

Total

Obs

1

Kadeira-meja alunus

250

ü   

2

Kadeira-meja professor

10

ü   

3

Armari

6

ü   

4

Komputador

4

ü   

5

Quadro

14

ü   

 

4.1.7 Kondisaun alunu/a

Tuir ami nia observasaun iha Eskola Básika Central Leusari-Lautém tinan hanorin 2018, total alunus terceiro ciclo hamutuk 186 alunus kompostu husi 7o,8o  no9o kada klasse sei fahe ba turma ida-idak.

Atu klaru liu tan hare’e tabela tuir mai ne’e :

Tabela 4.7. Total alunus tuir klasse no Jéneru

Nu

Klasse

Turma

Feto

Mane

Total

1

7o Ano

A

15

11

26

B

7

17

24

2

C

17

10

27

8o Ano

A

22

9

31

B

18

13

31

3

9o Ano

A

11

15

26

B

17

10

27

Total

7

107

85

192

Baseia ba tabela iha leten hatudu katak, total alunus terceiro ciclo EBC Leusari-Lautém hamutuk na’in 192 (atus ida sianulu resin rua). Feto hamutuk na’in 107 (atus ida hitu) mane hamutuk na’in 85 (ualunulu resin lima).

Iha klasse 7o Anu alunus hamutuk na’in 50 (lima nulu) fahe ba turma rua (2), A B no C  turma A hamutuk 26, turma B hamutuk 24no turma C hamutuk 27. Tuir mai klasse 8o Anu alunus hamutuk 62 (ne’en nulu resin rua) fahe ba turma 2 (rua), A no B, turma A hamutuk 31, no turma B hamutuk 31. No iha klasse 9o Ano alunus hamutuk 53 (lima nulu resin tolu) sei fahe ba turma rua (2) A no B. turma A hamutuk 26 no turma B hamutuk 27.

            Ida ne’e mak kondisaun alunus Eskola Básika Central Leusari-Lautém tuir klasse no Jéneru.  

4.1.8 Kurikulum

Kurikulu ne’ebe mak estabelese iha EBC terceiro ciclo Leusari-Lautém ne’e hasai husi ministeriu edukasaun Timor-Leste ne’ebe mak programado ona atu hala’o tuir mai ne’e :

 

 

 

Tabela 4.9

Nu

Disciplina

Karga Oras/semana kada disciplina

OBS

1

Lingua Tetum

3

 

2

Lingua Portuguesa

5

 

3

Lingua Inglesa

3

 

4

Matemátika

5

 

5

Ciência Física Naturais

5

 

6

História e Geografia

3

 

7

Edukasaun Físika

2

 

8

Edukasaun Artistika

2

 

9

Edukasaun Cívica

3

 

10

Religiaun e moral

2

 

11

Kompetensia vida e trabalho

2

 

Total Oras / Semana

35

 

 

Baseia ba tabela kurikulu iha leten hatudu katak, total disciplina ne’ebe mak hanorin iha EBC terceiro ciclo mak 11 (sanulu resin ida) hamutuk 35 oras.

            Ida ne’e mak konaba kurikulu ne’ebe mak estabelese iha EBC terceiro ciclo Leusari-Lautém tuir ami nia observasaun.

4.2.       Analiza resultado peskiza

Analiza dados konaba Influensia Interese Kanorin ba Prestasaun Estuda Siencia Fisika Naturais Kanorin Klasse 80 ano EBC Leusari-Lautem. Analiza dadus ne’e hanesan pasu ida atu deskobre buat foun iha resultadu peskiza nia laran. Resultadu peskiza ne’e fo dalan ba peskizador atu hetan sientifiku (Ilmiah), se peskizador halo analize ho teknika ne’ebe loos.

Rezultado peskizador ne’e hetan ho diak, entaun iha peskiza ne’e uza metodu analize ba problema ne’ebe mak iha. Husi rezultadu peskiza ne’e espera katak falta de dadus amostra , ne’e fó fiar maka’as ba peskizador para atu hetan dadus ne’ebe mak ordenadu no sistematika, ne’eduni peskizador mos analiza estatistika.

Atu hatene resultadu teste mak ho sasukat kapasidade kada alunus iha area ka setor ne’ebe nia hetan husi resultadu teste iha Eskola Bazika Sentral Leusari-Lautem. Hare’e husi parte sujeitu ne’ebe mak tuir teste atu hala’o teste ho kapasidade no interese alunus atu fo importansia ba peskizador.

Perguntas sira ne’ebe mak hakerek tuir resposta sujeitu iha teste peskizador uza formatu kestionariu iha modelu eskolha multipla. Eskolha multipla iha 5 (lima), nune’e bele resposta ida deit husi resposta ne’ebe mak perpara tiha ona. Total numeru perguntas ka kestionariu hamutuk 20 (ruanulu) ba interese alunu 10 (sanulu) no 10 (sanulu) ba prestasaun estudu alunu. Peskizador uza teste kapasidade ida ne’e hanesan instrumentu ba peskizador atu halibur dadus iha peskiza nia laran. Eskala sasukat mak uza kestionariu modelu eskolha multipla.

Materia teste ne’ebe mak uza tuir dadus ne’ebe mak peskizador halibur atu ezamina hipotese atu responde problema peskiza nia. Resultadu teste kestionariu kategoria interesse kanorin ba prestasaun estudu siensia fisiku naturais kanorin klasse 80 Anu iha EBC Leusari-Lautemtinan hanorin 2018.

4.2.1.      Rezultadu Peskiza

4.2.1.1.Prova Validade

Hala’o prova validade atu hodi hatene instrumentu (kestionáriu) ne’ebé uza bele sukat informasaun ne’ebé persiza. Tuir Arikunto (1998:136) bainhira instrumentu ne’e hanaran validu kuandu bele sukat buat ne’ebé ita hakarak no sei determina dadus ba váriabel ne’ebé korektu ka los. Atu sukat instrumentu prova validade mak ho prova kestionáriu ba respondente nain 62. Prova validade ba analiza uza programa SPSS versaun 16.0 ho nia kritéria mak bainhira rezultadu r pozitivu, rsura> r tabela nivel signifikante <5% (0,05) mak váriabel ne’e validu se kuandu valor r sura< r tabela, no nivel signifikante >5% (0,05) mak pergunta ne’e hateten katak la validu. Tuir mai rezultadu prova validade ba variábel ida-idak:

Prova Validade Variábel X (Interese)

Tabela 4.10.  Rezultadu Prova Validade Variábel X

Nú. Pergunta

rsura

rtabela

Signifikante

Konkluzaun

X1

0, 677

0,246

0, 000

Válidu

X2

0, 648

0,246

0,000

Válidu

X3

0, 694

0,246

0,000

Válidu

X4

0, 660

0,246

0,000

Válidu

X5

0, 639

0,246

0,000

Válidu

X6

0, 660

0,246

0,000

Válidu

X7

0, 722

0,246

0,000

Válidu

X8

0, 634

0,246

0,000

Válidu

X9

0, 659

0,246

0,000

Válidu

X10

0, 729

0,246

0,000

Válidu

Fonte: Dadus Output SPSS, 2018

Bazeia ba rezultadu output SPSS iha tabela 4.10, hatudu katak teste validade ba variável Interese (variábel X) ne’ebé uza korelasaun bivariate person (corelation person product moment) ho nivel signifikante 0.05. Husi rezultadu ne’e kompara ho rtabela ba respondente na’in 62 (n= 62) mak = 0,246. Tanba ne’e, foti konkluzaun katak item hotu husi variábel independente (Interse) kategoria válidu hotu tanba valór rsura boot liu rtabela (>0,246).

Prova Validade Variábel Y (Prestasaun Estudu Kanorin)

Tabela 4.11. Rezultadu Prova Validade Variábel Y

Nú. Pergunta

rsura

rtabela

Signifikante

Konkluzaun

Y1

0. 673

0,246

0,000

Válidu

Y2

0, 668

0,246

0,000

Válidu

Y3

0, 711

0,246

0,000

Válidu

Y4

0, 730

0,246

0,000

Válidu

Y5

0, 661

0,246

0,000

Válidu

Y6

0, 762

0,246

0,000

Válidu

Y7

0, 642

0,246

0,000

Válidu

Y8

0, 751

0,246

0,000

Válidu

Y9

0, 657

0,246

0,000

Válidu

Y10

0, 721

0,246

0,000

Válidu

Fonte: Dadus Output SPSS, 2018

Bazeia ba rezultadu output SPSS iha tabela 4.11, hatudu katak teste validade ba variábel Prestasaun Estudu Kanorin (variábel Y) ne’ebé uza korelasaun bivariate person (corelation person product moment) ho nivel signifikante 0.05. Husi rezultadu ne’e kompara ho rtabela ba respondente na’in 62 (n= 62) mak = 0,246. Tanba ne’e, foti konkluzaun katak item hotu husi variábel independente (Prestasaun Estudu Kanorin) kategoria válidu hotu tanba valór rsura boot liu rtabela (>0,246).

4.2.2.      Prova Konfiabilidade

Prova konfiabilidade katak instrumentu husi kestionáriu ida ne’ebe mak ita atu sukat sai hanesan indikator husi variábel ka konstruksaun. Númeru item sira iha kestionáriu ita hatene konfia, bainhira resposta husi ema hodi hasoru pergunta ne’e konsisten ka estabil. Variábel ida hatene konfia bainhira nia eziste valór alpha αCronbach≥ 0,60, (Imam Ghozali, 2005:41). Rezultadu prova fiabilidade item instrumentu bele haree iha tabela tuir-mai.

Tabela 4.12 Rezultadu Prova Konfiabilidade Variábel

Variábel

astandart

αcronbach

Konkluzaun

Avaliasaun Ensinu Profesór/a (X)

0,60

0, 864

Konfiabel

Motivasaun Estudu Alunu (Y)

0,60

0,886

Konfiabel

Fonte: Dadus Output SPSS, 2018

Bazeia ba rezultadu prova konfiabilidade iha leten, katak Interese (variábel X) ho valór αcronbach= 0. 864; no mós Prestasaun Estudu Kanorin (variábel Y) ho valór αcronbach = 0. 886, no valórαstandart= 0.60. Nune’e, bele konklui katak variábel X no Y konfiabel hotu tamba  valor αcronbach ≥ válor αstandart

4.3.Estatístika Deskritiva

Estatístika deskritiva nu’udar téknika analiza ne’ebé deskreve kona-ba dadus ne’ebé rekolla ona hodi foti konkluzaun. Iha peskiza ida-ne’e, sei kalkula kuantidade mίnimu, másimu husi variábel X no Y. Tabela estatístika deskritiva husi Interese (variábel X) Prestasaun Estudu Kanorin (variábel Y) mak hanesan tuir-mai.

 

 

Tabela 4.13Estatístika Deskritiva

 

Descriptive Statistics

 

N

Minimum

Maximum

Mean

Std. Deviation

INTERESE

62

22

48

42.39

5.091

PRESTASAUN ESTUDU KANORIN

62

23

48

41.98

5.690

Valid N (listwise)

62

 

 

 

 

Fonte: Dadus Output SPSS, 2018

Bazeia ba tabela 4.10 iha leten, foti konkluzaun katak husi item 10 ba variábel Interese (X) no Prestasaun Estudu Kanorin (Y) ne’ebé fó ba respondente na’in 62, rezulta variábel (X) “Interese ” ho nia valór mínimu 22, másimu 48, média 42.39 no deviasaun padraun 5.091 no mós variábel (Y) “Prestasaun Estudu Kanorin”. valór mínimu 23, másimu 48, média 41,98 no deviasaun padraun 5,690.

4.4.Teknika Analiza Dadus

4.4.1.      Analiza Korelasaun Simples

Iha peskiza ida-ne’e, analizasaun korelasaun halo atu hatene kona-ba oinsá relasaun entre variábel interese  (X) no variábel Prestasaun Estudu Kanorin (Y). Sei determina liu-husi valόr r, ho kriteria, se valόr koefisiente korelasaun (R):

·         Hakbesik ba +1,signifika iha relasaun ne’ebé forte  ka iha objetivu ida de’it.Nune’e mos,

·         Hakbesik ba –1,signifika iha relasaun no objetivu ne’ebé kontrariu

·         Hetan 0, signifika laiha relasaun.

Iha peskiza ida-ne’e, peskizadór uza análiza korelasaun bivariate husi programa SPSS versaun 16.0. rezultadu analizasaun refere hanesan tuir-mai.

 

Tabela 4.14 Rezultadu Korelasaun husi Variábel Rua

 

Correlations

 

 

INTERESE

PRESTASAUN ESTUDU KANORIN

INTERESE

Pearson Correlation

1

.774**

Sig. (2-tailed)

 

.000

N

62

62

PRESTASAUN ESTUDU KANORIN

Pearson Correlation

.774**

1

Sig. (2-tailed)

.000

 

N

62

62

**. Correlation is significant at the 0.01 level (2-tailed).

 

Fonte: Dadus Output SPSS, 2016

Tabela iha leten hatudu katak husi variábel Interese (X) ba variábel Prestasaun Estudu Kanorin (Y) ho valόr koefisiente korelasaun 0,774. Valόr refere hatudu katak variábel independente (X) no variábel dependente (Y) iha relasaun ne’ebé pozitivu (0,774). Rezultadu ne’e hatudu katak entre variábel X no variábel Y iha relasaun ho kategoria la forte. Ho ida-ne’e bele konklui katak entre Interese ba Prestasaun Estudu Kanorin 80  ano iha EBC Leusari/Lautém tinan hanorin 2018 iha relasaun ne’ebé la iha interese. Se variábel X hadia entaun variábel Y sei di’ak liu, nune’e mόs se interese nia la di’ak sei la fό impaktu ba prestasaun estudu kanorin.

4.4.2.Prova Asumsaun Klásiku

Prova asumsaun klásiku jerálmente hanesan kritéria ida antes atu hala’o analiza regresaun. Objetivu husi prova ida-ne’e atu hetan valór Interese ne’ebé labele efisiente husi ekuasaun regresaun linear simples. Tanba ne’e, mak iha analiza dadus, tenke prienxe asumsaun klásiku hanesan objetivu ida atu hatene rezultadu estimasaun ho regresaun simples ne’ebé livre husi sintoma normalidade no heteroskedastisidade.

a.      Prova Normalidade

Prova normalidade uza atu hodi prova iha ka lae modelu regresaun variábel independente no variábel dependente ka variábel rua ne’e iha distribuisaun normal ka lae. Modelu regresaun ne’ebé mak di’ak hanesan distribuisaun dadus normal ka besik normal. Rezultadu prova normalidade bele haree iha figura tuir-mai.

 

 

 

 

 

 

 

Figura 4.1 Normal P-Plot of Regression Standarized Residual

Fonte: Dadus Output SPSS, 2018

Bazeia ba gráfiku iha leten, katak pontu-pontu hirak ne’e namkari iha liña diagonal no mós namkari tuir diresaun liña diagonal. Ho nune’e modelu regresaun refere tuir duni asumsaun normal, tan-ne’e, bele uza hodi halo komparasaun.

b.      Prova Heteroskedastisidade

Heteroskedastisidade signifika variasaun variábel la hanesan ba observasaun hotu-hotu. Prova heteroskedastisidade halo ho uza prova koefisiente korelasaun Rank Spearman katak halo korelasaun entre absolutu residuál rezultadu regresaun ho variábel dependente hotu-hotu. Se signifikansia rezultadu korelasaun > 0.05 maka formula regresaun ne’e livre husi problema heteroskedastisidade.

Heteroskedastisidade visualizasaun bele detekta ba iha ka lae komponente balun iha grafiku Scatterpot iha ne’ebé la transforma komponente ne’ebé klaru, no mos pontus hirak transforma husi númeru 0 nia leten no kraik ba eisu Y bainhira la akontese heteroskedastisidade.

 

Figura 4.1 Scatter plot, (Dadus Output SPSS Versaun 16.0 for Windows, 2018)

Modelu distribuisaun dadus ne’ebé ho forma pontus iha scatter plot distribui iha leten no kraik, no distribuisaun ne’e la forma modelu ruma. Tamba ne’e, distribuisaun ne’e bele foti konkluzaun katak akontese heteroskedastisidade.

4.4.3.Analiza Regresaun Linear Simples

Analiza regresaun linear simples ho objetivu atu sukat relasaun ka influensia entre variábel rua (2) ka liu, no mós hatudu diresaun relasaun ka influensia entre variábel independente no dependente. Rezultadu analiza regresaun simples entre variábel independente (X) no variábel dependente (Y), ho ekuasaun jerál regresaun linear simples mak hanesan tuir-mai ne’e:

Y = a + bX

Rezultadu husi kalkulu refere hanesan hatudu iha tabela hanesan tuir-mai.

Tabela 4.15 Rezulatadu Analiza Regresaun Linear Simples

 

 

Coefficientsa

Model

Unstandardized Coefficients

Standardized Coefficients

t

Sig.

B

Std. Error

Beta

1

(Constant)

5.317

3.901

 

1.363

.178

INTERESE

.865

.091

.774

9.465

.000

a. Dependent Variable: PRESTASAUN ESTUDU KANORIN

 

 

 

Bazeia ba rezultadu iha leten, mak ekuasaun regresaun linear simples iha tabela Coefficients iha leten bele haktuir katak:

Y = 5.317 + 0.865X

Ekuasaun regresaun iha leten signifika hanesan:

Ø  Valór a ho rezultadu = 5,317, signifika iha interese husi Kanorin (X) ka variábel ne’e konstanta mak 5,317.

Ø  Valór b ho rezultadu = 0.865, signifika iha relasaun entre Interse (X) no Prestasaun estudu kanorin (Y) pozitivu, ka kada aumenta valór Interese (X) Prestasaun estudu kanorin mos sei aumenta.

4.5.      Prova Ipóteze

4.5.1.Prova Koefisiente Regresaun Simples (Prova t)

Atu hatene signifikánsia no influénsia husi variábel interese ba motivasaun estudu alunu 80  ano iha EBC Leusari/Lautém tinan hanorin 2018 ba prova t (t-test) mak komparasaun probabilidade tsura ho level of significance (0.05), hanesan iha tabela tuir-mai.

Tabela 4.16 Valor tsura no ttabela

Coefficientsa

Model

Unstandardized Coefficients

Standardized Coefficients

t

Sig.

B

Std. Error

Beta

1

(Constant)

5.317

3.901

 

1.363

.178

INTERESE

.865

.091

.774

9.465

.000

a. Dependent Variable: PRESTASAUN ESTUDU KANORIN

 

 

 

Rezultadu analizasaun refere hatudu katak grau livre df = n-2 = 60 ho nível serteza 95% no nível erru 5% hatudu katak valór probabilidade tsura = 1.363 bo’ot liu-husi t tabela = 1.670 (tsura = 9.465> ttabela = 1.670) ba nível erru (5%) tamba ne’e mak rezeita ipoteza mamuk no aseita ipoteza alternativu. Hirak ne’e signifika katak interese fó influensia ne’ebé signifikante ba prestasaun estudu kanorin iha 80  ano iha EBC Leusari/Lautém tinan hanorin 2018. Tanba ne’e, valór tsura ba interese 9.465 no ttabela ho df 60 no nível signifikante 0,05 hetan husi 1.670, tamba tsura bo’ot liu ttabela.

Dezeñu 4.3: Kurva Aseitasaun no Reseitasaun Ipóteze

9.465

 

-1.670

 

1.670

Ia Aseita

Io Rezeita

 


                                                         

 

 

 

Bazeia ba kalkulasaun ne’ebé hetan husi tsura 9.465> ttabela 1.670 mak Ia aseita ba nivél signifikante 95%, ka valór signifikante prova t sufsiente 0.000 ne’ebé Bazeia ba -husi 5%. Tanba ne’e, mak rejeita ipóteze mamuk no aseita (simu) ipóteze alternativu. Husi rezultadu refere bele foti konkluzaun katak variábel Interese fó influensia ba prestasaun estudu kanorin.

4.5.2.Prova Koefisiente Determinante

Uza analiza koefisiente determinasaun atu sukat persentajen viabilidade kona-ba dadus ne’ebé kalkula ona, hodi hatene nivél kona-ba influensia husi variábel independente (X) no variábel dependente (Y). Bazeia ba konseitu ida-ne’e mak, atu identifika determinasaun koefisiente (R2) iha peskiza ida-ne’e liu-husi “model summary” ne’ebé analiza liu-husi programa SPSS versaun 16.0 mak hanesan tuir-mai ne’e:

Tabela 4.17 Koefisiente Determinasaun

Model Summaryb

Model

R

R Square

Adjusted R Square

Std. Error of the Estimate

1

.774a

.599

.592

3.633

          Fonte: Dadus Output SPSS, 2018

Husi tabela iha leten, valór koefisiente determinante korelasaun (R) = 0,774. Valór ne’e hatudu katak iha influensia ne’ebé negativu no relasaun ne’ebé la forte, signifika bainhira variábel independente (interese) tun, entaun prestasaun estudu kanorin mos sei tun.

Husi tabela 4.14 iha leten, valór R square (R2) kiik liu 0,599 katak kuadradu husi koefisiente determinasaun 0,774, tan ne’e la uza atu sukat modelu variasaun váriabel independente. Rezultadu husi kalkulasaun SPSS versu 16.0 hetan valór R2 = 0,599 signifika 59.9% prestasaun estudu kanorin (Y) sei  hetan influensia husi interese (X). No restu mak 44.1% husi fatór seluk ne’ebé  korektu iha peskiza ida-ne’e.

4.6.      Diskuzaun

Bazeia ba rezultadu peskiza iha 80  ano iha EBC Leusari/Lautém tinan hanorin 2018 ho kestionáriu kona-ba interese no prestasaun estudu kanorin ne’ebé ho nia konteúdu afirmasaun iha item 10 ba respondente na’in 62. Dadus husi peskiza refere analiza ho Programa SPSS Versaun 16.0 For Windows, analiza ida ne’e hatudu katak interese fó influénsia bo’ot ba prestasaun estudu kanorin, influénsia bo’ot ne’e bele dehan husi koefisiente determina (R2) bo’ot ho valór 0.599 ka 59.9%. No mós prova t (t prova) hatudu katak interese, ninia influénsia ba prestasaun estudu kanorin ho valor tsura 9.465> ttabela =1.670  ba nivel signifikante 5%. Husi rezultadu ne’e, bele dehan katak ipóteze alternativa (Ha) simu no husik ipóteze mamuk H0. Ho nune’e, bele hatene katak iha influénsia ne’ebé signifikante husi interese ba prestasaun estudu kanorin iha 80  ano iha EBC Leusari/Lautém tinan hanorin 2018

Rezultadu analiza regresaun determina influénsia bo’ot ne’ebé fó husi Interese ba Prestasaun Estudu Kanorin bele haree iha formula regresaun. Bele konkluzaun katak influénsia entre Interese ba Prestasaun estudu kanorin  hanesan signifikante ho formula regresaun simples Y = 5.317 + 0,865X hatudu katak kada aumenta unidade ida total interese sei impaktu no aumenta total prestasaun estudu kanorin ho valór 0,865 unidade ba konstante 5.317. Ligasaun ho rezultadu peskiza ne’e, mak interese presiza aumenta ka bazeia ba prestasaun estudu kanorin  ne’ebé iha 80  ano iha EBC Leusari/Lautém tinan hanorin 2018, tamba interese fó kontribuisaun bo’ot liu ba prestasaun estudu kanorin.

Rezultadu refere haforsa mos husi teoria Sudjana (2005: 76) ne’ebé hateten katak interese fó influensia ba prestasaun estudu kanorin tamba interese hanesan instrumentu ne’ebé kria ka halo prosesu hanorin no estuda.

Husi rezultadu analiza dadus bele evidénsia katak interese fó influénsia bo’ot ba prestasaun estudu kanorin, influénsia bo’ot ne’e bele dehan husi koefisiente determina (R2) bo’ot ho valór 0.599 ka 59.9% no restu mak 40.1% husi fatór seluk ne’ebé korektu iha peskiza ida-ne’e. Ho nune’e, ikus mai, Sunarya (1983: 4) afirma katak “prestasaun estudu mak mudansa husi komportamentu ka hahalok ne’ebé inklui domíniu kognetivu, afetivu, no psikomotor sai hanesan influensia ba fatór internal no external ne’ebé sai formatu ba valór husi interese na’in ka manorin  nu’udar sasukat ba kanorin sira nia susesu.

 


KAPÍTULU V

LIA MAKTAKA

5.1  Konkluzaun

Bazeia ba rezultadu analiza no konkluzaun iha leten, mak peskizadór foti konkluzaun katak iha influensia ne’ebé  signifikante entre interese ba prestasaun estudu iha 80  ano iha EBC Leusari/Lautém tinan hanorin 2018, iha ne’ebé valór tsura> ttabela (9.465> 1.670  ) ho nivel erru 0.05, mak ipóteza alternativa (Ha)  simu no Ho rezeita. Ba ekuasaun regresaun linear simples Y = 5.317 + 0,865X, koefisiente korelasaun (R) 0,191  no valór keofisiente determinasaun (R2) 0,599 ka 59.9% ne’ebé signifika katak 59.9% prestasaun estudu  80  ano iha EBC Leusari/Lautém tinan hanorin 2018 hetan influénsia husi interese, restu ne’e 40.1% fó influensia husi fatór seluk ne’ebé la ezamina sira peskiza ne’e.

5.2  Sujestaun

Husi rezultadu peskiza no konkluzaun iha leten, mak peskizadór sujere pontu hirak hanesan tuir-mai ne’e:

1.      Ba profesór sira hotu persiza fó atensaun ba nia alunu sira, hodi fó hanoin, orienta, eduka no motiva, nune’e alunu sira bele iha vontade atu estuda ho di’ak.

2.      Persiza alunu interese no dedikasaun di’ak husi profesór sira atu bele fó apoiu ba nia alunu sira atu nune’e alunu sira bele estuda ho efetivu no efikasia.

3.      Ba peskizador tuir-mai atu bele hare’e fatόr seluk ne’ebé la ezamina iha peskiza ida-ne’e.

 

BIBLIOGRAFIA

 

Sudjano, Anas. 1987. Pengantar statistik pendidikan, Rajawali perss, jakarta.

Arikunto, Suharsimi. 1986. Prosedur penelitian, PT Bima Aksara, Jakarta.

 Arikunto, Suharsimi. 1998. 1998. Prosedur Penelitian, Rineka cipta, jakarta.

Arikunto, Suharsimi. 2001. Strategi Beljar Mengajar, edisi ke-3, Rineka cipta, jakarta.

 Arikunto, Suharsimi. 2006. Prosedur penelitian suatu pendekatan praktis, Edisi Revisi, Rineka Cipta, jakarta.

Hasan I. 2001. Pokok-pokok statiatik 2, Bumi Aksara, Jakarta.

Fuan H. Isham. 2001. Dasar-dasar pendidikan, edisi ke 2 Rineka Cipta, Jakarta.

Slameto. 2003. Belajar dan faktor-faktor yang mempengaruhi proses belajar mengajar, Rineka cipta, jakarta.

Wasty, Soemanto. 2006. Psikologi Pendidikan, Penerbit Rineka cipta, jakarta.

Sugiono, 2007. Statistik untuk penelitian Alfabet, Bandung.

Sugiono, 2009. Metode penelitian kuantitatif kualitatif, Alfabet, Bandung.

Bahri, Syaful. 1994. Prestasi belajar dan pembelajaran, Rineka cipta, jakarta. 

 

Sem comentários:

Enviar um comentário