INFLUENSIA
INTERESE KANORIN BA PRESTASAUN
ESTUDUSIÉNSIAFÍZIKA NATURAIS BA
KAPITULU I
INTRODUSAUN
1.1
Antesedente
Edukasaun
nu’udar prosesu diretamente ne’ebé kontinua desde ita ema moris iha mundu no
dinamika tuir ita ema nia modernizasaun. Susesu edukasaun iha nasaun ida,
presiza liu rekursu humanu ne’ebé mak kualidade no kuantidade. Tamba em
geralmente edukasaun nu’udar korajen ida atu lori joven sira ba moris ne’ebé
di’ak liu iha rai no nasaun ida.
Joven
sira nu’udar rekursu humanu ne’ebé kontinuasaun moris husi rai no nasaun ida,
tenke iha komitmento no dedikasaun ba dezenvolvimentu nasional iha setor
hotu-hotu, tamba ita hanoin katak edukasaun importante liu ba nasaun
ida.Edukasaun nu’udar fator ida ne’ebé importante ba vida nasaun ida nia
futuru. Tamba ne’e ita precisa rekursu humanu ne’ebé bai-bain hasoru dinamika
siensia no teknologia.
Tuir
Bertrat Russel (1992:32) “edukasaun
iha ninia visaun rua mak hanesan aprendizagem ka nia hanoin no treinamentu
hahalok ne’ebé mak diak”.
No
tuir Driyarkara (1995:22) “edukasaun
nu’udar meius ida atu forma ema sai ema husi insiu ne’e mak naran hanorin”.
Baseia
ba hanoin ida iha leten, hatudu mai ita katak edukasaun nu’dar korajen ida ne’ebé
sei realiza no konsensia ema ida-idak nia ho objetivo atu halo mudansa ba ema
ida-idak nia hahalok atu, nune’e ema nia
hahalok bele diak no kompletu liu tan. Konseitu edukasaun hanesan ne’e fo korajen
mai ita katak : edukasaun hanesan fator ida ne’ebé importante no forte tebes
iha ema ida-idak nia konsensia. Tan ne’e edukasaun hanesan aktividade ida atu
halo treina ka mudansa ba ema ida-idak nia hahalok para sai diak liu tan.
Korajen
ka meus ida atu hasa’e kualidade edukasaun nia iha nasaun ida ne’ebé foin ukun-an,
nu’udar obstakulu ida ba area edukasaun no sai fator ida ne’ebé fo influensia
entre individu sira ne’ebé mak hala’o. Tan ida ne’e mak ema barak mak halo
desizaun atu prepara rekursu humanu ne’ebé mak kualidade as tebes. Durasaun
edukasaun ne’ebé kleur bele iha influensia makaas hodi bele kompetisaun
edukasaun ba ema ida-idak nia an. Ho nivel edukasaun ne’ebé as liu tan, iha mos
oportunidade bo’ot para atu halo kompetisaun ba edukasaun sira nia an, no ho
nivel edukasaun ne’ebé badak, mak sei difisil atu hasa’e ninia kapasidade no
halo kompetisaun ba edukasaun.
Korajen
atu hasa’e area ka mundu edukasaun liu-liu ba povu Timor-Lorosa’e, iha ona
mudansa, buat sira ne’e akontese tamba area edukasaun ho komunidade hakarak iha
netralidade entre edukasaun ho estabilidade. Bele hetan mudansa sira ne’e tamba
ho materiais sira hanesan komunikasaun, televisaun, media sosiais no selu-seluk
tan. Mudansa ne’e liu-liu oinsa hanoin ema barak no oinsa povu ka komunidade
bele fiar nia.Edukasaun alunus, professor, inan aman, no materias didatiku sira
seluk tan mak importante tebes hodi bele fo korajen ba edukasuan ne’ebé susesu
iha Timor.
Iha
Timor – Lorosa’e agora dadauk ne’e fo importansia ba akumulasaun
desenvolvimentu iha setor hotu-hotu. Diak ba desenvolvimentu fízika, mental,
espiritual no mos sosial. Atu suporta dezenvolvimentu fisika, kapasita uluk
rekursu humanu, atu sai inspirador ba
desenvolvimentu no iha konsensia atu dezenvolve nasaun iha futuru, ho
kapasidade ne’ebé diak. Resultadu edukasaun ne’ebé diak bainhira ema ida-idak
kapasita nia an liu husi prosesu aprendizagen tuir dinamika siensia teknologia
moderna.
Bainhira
durasaun edukasaun ida hetan susesu tenke iha mos influensia ne’ebé maka’as
husi factores sira, mak hanesan tuir mai ne’e : individu sira ne’ebé mak hala’o
edukasaun, hanesan alunus, professores, kurukulu no fator sira seluk materiais,
ambiente ne’ebé ladun sufisiente mak sistema servisu edukasaun sei ladun di’ak.
Fator
individu ne’ebé mak hala’o edukasaun ne’e iha ida-idak nia atitudene’ebé mak
lahanesan husi ambiente ne’ebé mak diferente; diferentes entre individu sira
ne’e mak sei fo influensia ba autoridade edukasaun iha eskola. Exemplo
diferente resultadu eskola nia, diferente ba kapasidade no diferente ba interese.
Interese
hanesan buat idane’ebé
mak atu bele atingi kapasidade ida iha area refere. Atu hatene interese ema ida nia ita bele
hare iha ema ida-idak ninia interese.
Tan ne’e, interese iha ita nia moris lor-loron bele fo definisaun ne’ebé mak
lahanesan. Exemplo kapasidade ne’ebé fo imazinasaun intelektual ne’ebé as
nu’udar kapasidade hanoinne’ebé hatun husi inan aman, korajen ka
potensiais ne’ebé hatudu iha area refere
no selu-seluk tan.
Tuir
William Stern (1871-1939: 198) hanoin
katak “Bebe oan ida ne’ebé bainhira moris mai iha mundu ne’e mai kedas ho ninia
atitude ne’ebé mak diak no a’at. Ho hanoin ida ne’e ema fo hanoin katak iha
prosesu mudansa fisiku labarik ida ba fator atitude no fator ambiente
importante hotu ba labarik ida ninia interese. Labarik ida moris kedas ho interesene’ebé mak di’ak maibe,
kuandu laiha ambiente aida mak suporta nia interese ka ambiente ne’ebé nia
hela la tuir ninia mudansa talentu mak labarik ne’e sei la atinji ninia kapasidade de interese. No iha mos kontrario,
iha ambiente ne’ebé mak bele fo influensia diak ba iha mudansa ka kapasidade interese labarik mak laiha interese kapasidade atu
kapasita nia an.
Baseia
ba hanoin iha leten hakerek nain bele fo konkluzaun ida katak, interesene’ebé mak iha kedas
bainhira moris sei la dezenvolve ho di’ak kuandu laiha ambiente ne’ebé fo
influensia tuir interese
labarik ida, tanba ambiente moris ne’ebé diak bele fo susesu ba desenvolvimentu
kapasidade labarik nia se labarik ida laiha interesene’ebé presiza atu dezenvolve
nia an.
Atu
ajuda resultadu estuda ne’ebé diak, la’os mai husi talentu alunus ka kapasidade
alunus deit mak fo influensia ba alunus, maibe ba ma mos materia ne’ebé mak nia
estuda, disiplinas sira ne’e karik la fo atensaun ba labarik sira mak komes
baruk, ne’eduni alunus komesa la gosta atu estuda. Alunus atu estuda ho diak
edukador ka professor sira tenke uza metodu ka meios ida ne’ebé mak fo apresia
ba alunus no disiplina sira ne’e tenke tuir alunus nia kapasidade ho talentu
sira, atu labele halo labarik sira baruk atu estuda. Buat sira ne’e nu’udar
passu ida ka fator seluk ida hanesan estrateziku ida ne’ebé atu fo apresiasaun
ba alunus sira, no kurikulu ne,ebe tenke tuir idade no kapasidade labarik sira
nia, no metodu ne’ebé bele lori labarik sira ba mental rekreativa.
Estuda
hanesan prosesu desenvolvimentu ba atitude no hahalok, nu’udar ema ne’ebé mak
moris iha ambiente ida tenke responde nesesidade moris. Ne’eduni mudansa sira
ne’e ita bele deha aspetu hotu-hotu iha ita nia hahalok ida-idak nia. Estuda
hanesan prosesu korajenne’ebé mak ema ida-idak hala’o atu bele hetan iha
mudansa ida iha sira nia atitude ka hahalok tomak. Nu’udar resultadu
esperiensia ba nia an rasik ho interasaun meiu ambiente . mudansa ne’ebé sei
akontese iha ema ida-idak , mudansa tuir hahalokno mos jeneru tanba ita hatene
ona katak mudansa desenvolvimentu ne’ebé mai husi ema ida-idak la’os ba estuda
de’it.
Interese
fo influensia maka’as ba estuda, tanba materia ne’ebé estuda la tuir alunus nia
hakarak, labarik sei la estuda ho diak, tanba la fo aproximasaun ba nia an,
labarik ne’ebé apresia tebes ba estuda,labarik ne’ebé simu materia ho vontade
no sentimentu ne’ebé diak ba materia ka disiplina refere. Materia ne’ebé fo korajen
ba alunus, fasil atu estuda atu rai, tan iha korajen atu aumentaatividade
estuda nian.
Iha
parte seluk, funsionamentu iha realizasaun edukasaun nian, ita ema sei hasoru
problema ne’ebé real. Problema edukasaun ne’ebé importante iha Timor-Lorosa’e
presiza hetan atensaun ne’ebé seriu tebes, assuntu ne’e suporta husi
deklarasaun,Madyo Eko Susilo (1983: 69)
dehan katak;
a.
Problema kualitativa mak hanesan problema
kapasitasaun kualidade da edukasaun, hasa’e kapasitasaun nivel rekursu humanu
atu nasaun ida bele fo atensaun ba ninia an rasik.
b.
Problema kuantidade,
katak problema atu aumenta oportunidade ne’ebé luan ka bo’ot ba area edukasaun.
c.
Problema relevante, mak hanesan relsaun
entre resultado edukasaun ho nesesidade nasional nomos relasaun nesesidade
individu no komunidade.
d.
Problema efisiente, mak
hanesan servisu atendementu edukasaun nian presiza iha esperiensia husi area
hotu-hotu hanoin hikas katak ho limentasoes ba orsamenturekursu humanu.
e.
Problema efetividade
mak hanesan desizaun entre planu no realizasaun.
Husi
problema importante iha Timor – Lorosa’e mak hanesan problema aumenta kualidade
edukasaun nian , tanba ne’e ita hotu nu’udar sidadania nasaun nian atu hakas –
an hodi hasa’e kualidade edukasaun iha ita nia nasaun. No hasa’e kualidade
edukasaun nian tenke komesa husi fundamental hanesan explorasaun máximu ba
talentu no interese alunus sira nia atu bele fo influensia positivuba
kapasitasaun ba estuda nia.
1.2 Formulasaun Problema
Baseia ba esplikasaun
antesedensia iha leten peskizador bele halo formulasaun ba problema hanesan:Iha
ka lae influénsia significante husi interese ba iha prestasaun estudukanorin
klase 8oAnuterseirusiklu Eskola Bázica CentralLeusariLautem Anu
eskolar 2018?
1.3 Objetivu Peskisa
Husi
formulasaun problema iha leten, peskiza ida ne’e sei halo ho nia objetivu atu
hatene iha ka lae influensia signifikantehusi interesse estuda ba prestasaun
estudukanorin klase 8oanuterseirusiklu EBC Leusari Lautem
tinan hanorin 2018.
1.4 Benefisiu Peskiza
Baseia ba objetivu peskiza
hanesan sita iha leten, proposta peskiza ne’e sei bele fo benefisio hanesan
tuir mai:
a. Nu’udar
meius ida haklean liu tan konesimentu hakerek na’in no leitor sira konaba
influensia interesse ba iha prestasaun estudu CFN Kanorin Klase 8oanu
terseiru siklu EBC Leusari Lautem Tinan Hanorin 2018
b. Nu’udar
referénsia ba eskola hodi fo koñesimentu ba inan aman konaba inportánsia husi
interese estuda hodi eleva prestasaun estudu kanorin sira nian, nune’e eskola sei
prepara fasilidade sira ne’ebé suficiente hodi bele atraiinterese kanorin sira
hodi estuda.
c. Nu’udar
referénsia ba futuru
peskizador sira ne’ebé sei hakerek no peskiza konabá influénsia interesse estuda
ba iha prestasaun estudu kanorin iha CFN tempu tuir mai.
1.5 Limitasaun de Problema
Relasiona
kapasidade hakerek na’in konaba tempu, referénsiano rekursu ne’ebé limitadu, mak
eskritór limita problema ida ne’e ho titlu influensia intereseestuda ba
prestasaun estudu CFNalunu 80 Anu iha Ensinu Báziku Sentral 30SikluLeusari,
Postu Administrativu Lautem, Munisipiu Lautem Tinan Hanorin 2017.
KAPITULU II
REVIZAUN BIBLIOGRÁFIA
2.1 Interesse Estuda
Interesse
hanesan atividade ida ne’ebé mak hamoris vontade atu hatene buat rumanu fo
ksolok. Interesse ne’e hatudu kbi’it ba ema ida-idak nia area no fo motivasaun
atu estuda diak liu tan. Interesse tuir Tidjan katak sinal psikologia ne’ebé
mak hatudu katak interesse iha sentidu sujeitu ba objetu ne’ebé mak importante
tamba objetu ne’e atrai no hamosu sentimentu kontente to’o iha tendensia ba
objetu ne’e. Tuir Carl Safran katak interesse mak hahalok sentimentu positivu ba
atividade ema nia.
Tuir
Comy
Semiawan (1988:61) fo definisaun ba interesse katak, interesse hanesan
kondisaun mental ida mak produs responde tuir regra ba situasaun ka objetu ne’ebé
maka fo ksolok.Tuir Reber (1995:136)katak
interesse ninia depedensia ba fator internal hanesan atensaun , vontade, hakarak
no nessesidade.
Tuir
Slameto
(2003 : 57 no 180) katak interesse mak buat ida internal ne’ebé fo
influensia bo’ot liu ba prossesu estuda alunu mak interesse alunu ne’e rasik,
tamba disiplina ne’ebé nia estuda la tuir nia interesse mak alunu ne’e la
estuda ho didiak, tamba laiha vontade ka buat ida la atrai nia, quandu materia
ka disiplina ne’ebé mak nia estuda tuir alunu nia interesse ne’e diak liu atu
estuda tanba interesse atu aumenta frekuensia atividade estuda. No interesse
mak buat ida sente kontente liu no hametin ba buat ruma ka atu halo atividade
ruma ema sei laharuka. Interesse nia hun ka nia fundasaun mak atu simu relasaun
entre nia an rasik no husi ema liur.
Tuir
Dewa Ketut Sukardi (1988 :62) katak
interesse mak buat ida hun mentalidade mai husi kombinasaun, misturasaun husi
sentimentu no prekonseito, ansi, tauk no tendensia seluk ne’ebé bele hatudu
indivdu ba buat ida susar ne’ebé mak iha no satisfasaun ba nia. Tuir Lisnawati
(1993:58) katak interesse estuda persiza hetan atensaun espesifiku tanba
interesse hanesan buat ida fator determinante ba resultadu estudu. Quandu kanorin
hatudu interesse estuda tun ka menus mak servisu manurin no inan aman atu hasae
ihteresse ne’e duni, tanba quandu manurin lainteresse ba alunu ne’ebé mak
estuda bele fo resultadu ka prosessu aprendizajem la fo resultadu.
Bazeia
ba definisaun hirak iha leten hakerek nain bele fo resumu katak interesse mak
buat ida hakarak los ksolok ba buat ruma. Interesse bele hatudu asaun objetu
baseia ba sentimentu ksolok no la ksolok. Papel ksolok no la ksolok mak
fundasaun ida husi interesse. Interesse mak buat ida tendensia hahalok halakon
tempu, kbi’it, riku soin, hanoin no intensaun ne’ebé mak diak no la obriga atu
atensaun no hanoin nafatin ho sentimentu ksolok.Interesse mak involve ema
hot-hotu iha atividade ne’ebé mak nia halo no atensaun atu hetan siensia no
to’o komprende ba buat ne’ebé mak nia estudu.
Interesse hanesan buat ida fator internal nia papel apoiu
prestasaun estuda alunus. Alunu ne’ebé mak laiha interesse ba materia ka
disiplina nia hetan atitude baruk la simpatia no laiha vontade atu tuir
prossesu aprendizajem.Atu istima atensaun alunu manurin ka mestre tenke kria
kondisaun diak para bele atrai alunu sira ho atensaun atu tuir prossesu
aprendizajem ho diak kuandu mestri fo lisaun. Kondisaun ida atu dada atensaun
alunus sira ita espera atu hetan interesse alunu.
Interesse mak sai buat ida tendensia ema balu atu halo
buat ruma ka ema ida sente gosta ba buat ruma. Ho ida ne’e interesse importante
ba alunu sira atu hetan prestasaun diak ba futuru mai.
2.2 Prestasaun Estuda
Estuda
mak hanesan prossesu mudansa ida ba ema. Mudansa ba resultadu estuda mak hamosu
forma oi-oin hanesan ba matenek hahalok no kaprixu hahalok, kapasidade jeito
nomos dezenvolvimentu ba aspetu-aspetu seluk iha ema nia le’et atu hala’o nia
estudu.
Tuir
mai iha hanoin balu konaba definisaun estuda tuir sientista psikologia
edukasaun:
Tuir
Ahmadi
no Supriono (1990:121) katak estuda mak buat ida prossesu hakas án
individu ida atu hetan mudansa foun tomak no resultadu esperiensia individu
ne’e rasik iha interasaun laran ho ambiente.
Tuir Hilgard no
Bower (1975:98) katak estuda ne’e relasaun ho mudansa hahalok ema balu
ba situasaun ne’ebé determina, tan ne’e husi esperiensia ne’ebé dala barak ona
iha momentu ne’e iha mudansa hahalok la hetan esplikasaun ka baze tendensia resposta diak.
Tuir
Witheringtion (2006:87) katak estuda
mak buat ida mudansa iha individu ida dehan ba nia an rasik hanesan buat foun
husi variasaun hanesan jeitu no toman ho hahalok.
Baseia
ba hanoin hirak iha leten hakerek nain resumu katak estuda mak prossesu ba
mudansa hahalok ema ne’ebé mak hala’o pratika ka treinamentu mak nia hetan husi
observasaun kapasidade atual no potensia foun ne’ebé hetan liu husi hakas án no
la’os mudansa hahalok husi kausa prossesu dezenvolvimentu lisan fisiologio.
Mudansa ba hahalok konsekuensia prossesu ba estuda hanesan aspetu matenek jeitu
nomos hahalok.
Estuda
hanesan buat ida mudansa ba hahalok ne’ebé bele hetan dalan ba hahalok diak,
nomos dalaruma ba dalan hahalok ladi’ak. Hahalok ne’ebé hetan mudansa alunus
sira tanba estuda konaba aspetu oi-oin hanesan individualismu fisiku, nomos
psikologiu, hanesan mudansa definisaun resolve problema hanoin didiak ka hanoin
jeitu nomos toman.
Estuda
mak prossesu ida kompleksu akontese iha ema ida-idak nia le’et durante sei
moris. Prossesu estuda ne’e akontese tanba iha interasaun entre ema no ambiente
tuir ho interesse ne’ebé mak iha. Tan
ida ne’e estuda bele akontese wainhira deit no iha ne’ebé deit. Ho ida ne’e ema
bele hetan kapasidade no bele realiza to’o buat ruma jeito no konkretumak nia
estuda ona ka treina ona atu atinji resultadu ba futuru.
Kuandu
prossesu estudu ne’e tuir dalan formal iha eskola-eskola mak nia bele hetan
mudansa ba alunus nia án rasik ne’ebé planeadu ho diak iha aspetu matenek, kapasidade, jeitu tuir nia
interesse. Prestasaun iha estuda laran mak inan-aman nia hakarak ba nia oan. Prestasaun
ne’ebé diak otomatis prossesu estuda mos nia hetan diak.Estuda mak prossesu ida
atu hatene buat ne’ebé mak sidauk hatene atu hatene husi hahalok tuan ba
hahalok foun no husi esperiensia tuan ba esperiensia foun.Definisaun prestasaun
estuda mak frase ida mai husi liafuan rua prestasaun no estuda, entre
prestasaun no estuda nia definisaun lahanesan.
Tuir
Djamara
(1994:19) katak prestasaun mak resultadu husi atividade ida ne’ebé mak
nia halo ona ho individu ka grupu.Tuir Nurkencana
(1986:62) katak prestasaun estuda
mak resultadu ka nivel kapasidade ne’ebé mak alunus atinji ona bainhira
tuir ona prossesu aprendizajem iha tempu determina mak hanesan mudansa hahalok
jeito no matenek mak bele sukat ho valor ne’ebé nia iha ho numeru ka pergunta.
Prestasaun ne’ebé edukasaun ne’e se deit bele hetan no sai kontente. Kuandu
alunu ida hetan prestasaun diak la’os alunu deit mak kontente maibe mestri,
inan-aman nomos kolega sira mos tuir kontenete.
2.3
Fator-Fator
Ne’ebé Fo Influensia Ba Prestasaun Estudu
Fator
barak mak fo influensia ba alunus, difisil atu hetan resultadu ne’ebé mak nia
hakarak dala barak hasoru problema oi-oin neduni persiza solusaun atu fo dalan
diak hala’o nia aktividade estuda. Atu akontese ba fator-fator ne’ebé fo
influensia ba prestasaun estudu importante liu, signifika atu hetan prestasaun
diak.
TuirDalyono (1996:211) katak iha fator rua
mak fo influensia defisil atu estuda mak fator interna no fator eksterna. Fator
interna mak fator ne’ebé mak fo influensia ba kapasidade alunus hamosu husi
alunu nia án rasik. Fator eksterna mak fator ne’ebé fo influensia ba kapasidade
alunu hamosu husi liur.
Tuir
Dr. Dimyati Mudjiono (2006:260)
katak mak fo influensia ba alunus iha rua (2): fator interna no eksterna. Fator
interna mak hanesan :
a. Hahalok
estuda
b. Konsentrasaun
c. Interesse
estuda
No
fator eksterna makhanesan :
a.
Mestre mak sai
matadalan ba estudu
b. uza meiu material estudu.
c. Foti
valor ho onestidade
d. Ambiente
eskola no kurikulu eskola
Baseia
ba teoria rua iha leten hakerek nain foti resumu katak fator ne’ebé mak fo
influensia ba alunus atu estuda mak hahalok alunus ba materia ne’ebé fo ona no
oinsa alunus bele iha konsentrasaun atu tuir prossesu aprendizajem. No hetan
suportasaun sosial material estuda.
2.4
Konseitu Peskiza
Interese Eskola (X) Prestasaun
Estudu Alunu (Y)
Dezeña 1
Konseitu Peskiza
2.5 ÍpotezePeskiza
Tuir Suharsini Arikunto
(2002:64) katak ipóteza ne’e nia signifika mak resposta ne’ebé provizóriu deit,
ne’e duni sai resposta provizóriu iha peskiza ne’e mak hanesan:
Ia : iha
duni influensia
signifikante no pozitivu husi
interesse
ba prestasaun estudu
CFN ba klase 8oAnu Ensinu Báziku Central Leusari Lautem tinan Hanorin 2018.
Io : La
iha influensia signifikante no pozitivu husi interesse
ba prestasaun estudu
CFN ba klase 8oAnu Ensinu Báziku Central Leusari Lautem tinan Hanorin 2018.
KAPÍTULU III
METODOLOJIA
PESKIZA
3.1 Fatin
no Tempu Peskiza
3.1.1
Fatin Peskiza
Peskiza
ida ne’e seihala’o
iha Ensinu
Báziku Central terseiru Siklu
Leusari, Postu Administrativu Lautem, Munisípio Lautem.
3.1.2 Tempu Peskiza
Peskiza
ne’e hala’o ona durante 21 dias, hahu husi loron 07 fulan Maiu to’o iha loron 26
fulan Maiu Tinan 2018.
3.2 Populasaun no Amóstra
3.2.1
Populasaun
Populasaun
mak objetu no sujeitu hotu-hotu
ne’ebé iha rejiaun ka
fatin ida ne’ebé sai alvu ba peskiza. Hanoin hanesan hato’o mos Arikunto
(2002:130) ne’ebé hateten katak populasaun mak sujeitu hotu ba peskiza. Se ema ruma halo estuduba elementu hotu ne’ebé existi iha rejiaun peskiza, maka estudu ida ne’e ita konsidera hanesan
peskiza populasaun.
Iha
parte seluk Sugiyono (2004) definipopulasaun nu’udár área jerál kompostu husi
objetu ka sujetuho kualidade no karateítika hanesan ne’ebé sai alvu permanente ka
definidu ba peskizadór atu estuda no ikus mai foti ninia konkluzaun.
Ho
nune’e bele konklui katak
populasaun mak individu’u hotu ho kualidade no generu hotu iha fatin ida ne’ebé deside
ona nu’udar alvu ba peskiza. Tan
ne’e iha peskiza ne’e, nu’udar populasaun mak alunu sira hotu 8oAnu
Ensino Básico Central 30SikluLeusari Lautemtinan hanorin 2018 hamutuk
ema na’in 62 ne’ebé distribui ona ba turma rua (Turma A no B).
Bazeia
ba hanoin hirak iha leten, maka hakerek nain halo peskiza hodi analiza dadus
absolutu no deskretivu (deskritif), tamba atu buka esperensia kona-ba prosesu
hanorin, ne’ebé atu observa kona-ba interese estuda kanorin sira klase 80Anu
TerseiruSiklu Eskola Básico Leusari, Postu Administrativu Lautém, Municipiu
Lautém.
3.2.2 Amóstra
Amostra mak parte balun husi
sujeitu ka objetu ne’ebé inklui iha populasaun, no sai ita nia alvu peskiza no
reprezentativu. Ne’e katak, se númeru populasaun ne’e bo’ot,
no peskizadór laiha
posibilidade atu estuda hotu tamba kestaun limitasun sira hanesan orsamento,
enerjia no tempu maka
peskizadór sei foti amóstra balun
ne’ebé reprezentativu hodi estuda. No ikus mai konkluzaun ne’ebé foti bele
aplika ba populasaun inteiru (Arikunto, 2002: 109; Soekidjo,2005:79). Iha sorin seluk Arikunto (2002) sugere katak
senúmeru sujeituka objeitusira menus husi atus ida (100), diak liu foti
tomak, nune’e, peskiza refere hanaran peskiza populasaun. Nune’e mós, se númeru sujeitu bo’ot liu husi 100, entaun
bele foti de’it 10-15% husi
populasaun ka liuoituan husi ida ne’e.
Bazeia ba teoria iha leten,
hakerek nain konklui katak tamba total populasaun menus husi 100 (< 100), mak
iha estudu ida ne’e bele dehan peskiza populasaun. Nune’e
iha estudu ne’e foti hotu númeru
populasaun ne’ebé iha sai nu’udar amostra mak kanorin sira klase 8o
anu EBC 30 Siklu ho nia totalidade
na’in 62. No klaru liu bele hare iha Tabela 1 tuir mai.
Tabela 1.Populasaun Peskiza
|
No |
Klase/Turma |
Sub-Total ho Sexu |
Total |
|
|
Mane |
Feto |
|||
|
1 |
80Anu A |
|
36 |
31 |
|
2 |
80Anu B |
|
|
31 |
|
Total |
62 |
|||
3.3 Variábel Peskiza
3.3.1 Variábel
Peskiza
Variable
peskiza mak
atributu husi ema ou objetu ida
ne’ebé
iha “Variasaun” ba ema ida ho seluk mós ou objetu ida ho objetu mós. Iha
peskiza ida ne’e peskiza uza variável
rua, mak Variábel Independente no variable dependente.
3.3.2 Variábel Independente
Iha variábel independente
peskiza ne’e nia laran maka
influensia interese estuda ba processo hanoin iha klasse 80anu
terseiru SikluEskola Bázika
Sentral Leusari, Posto
administrativu Lautém, Municipio Lautém.
Variable
independente
(independent variable) katak variabel ne’ebé
nia valor
ne’e la depende
ba variabel
seluk. Normalmente simboliza
ho letra“X”.
1.
Definisaun
Operasionalidade: interese ne’ebé husi kanorin sira ne’ebé iha eskola ho objetu ne’ebé sai hanesan
simpatia ka kontenti ho material ne’ebé mak halo sira atu estuda nafatin.
“Definisaun operasionalidade: Kreatividade jeitu estuda”
2.
Indikator
mak hanesan partisipasaun alunos ne’ebé mak tuir materia, alunos nia vontade, no
servisu hamutuk ho profesór sira.
3.
Eskala: ordenadu no
4.
Simbolu:Interese
(X
)
3.3.3 Variábel Dependente
Variabeldependente, iha dalen inglés depedent variable,mak variábel ne’ebé nia valor ne’e depende ba variábel seluk, realmente
simboliza
ho letra “Y”. Variábel iha peskiza idane’e mak hanesan prestasaun
estuda alunos/as 80anu terseiru
siklu Eskola Bázika
Leusari/Lautem tinan hanorin 2018.
1.
Definisaun
Operasionalidade: Prestasaun estuda alunos/as ne’ebé tuir Teste ka ezame ne’ebé halo husi
peskizador.
“Definisaun operasional variábel: rezultadu Estuda”
2.
Indikador: Valor Teste
3.
Eskala: Ordenadu
4.
Simbolu: Y
3.4
Tekniku Halibur Dadus
Iha
Peskiza ida ne’e hakerek na’in sei uza tekniku sira hanesan tuir mai ne’e hodi
rekoilla dadus rekoilla:
3.4.1 Kestionáriu (Questioner)
Kestionáriu ka questioner mak lista
pergunta ne’ebé fó ba ema atu resposta (respondentes) tuir ninia pergunta ne’ebé
mak iha uza nain mak husu. Objetivu husi kestionáriu mak buka informasaun ne’ebé
kompleta kona bá problema
husi respondente,
laiha senti ta’uk, bainhira
respondent ne’ebé laloos tuir realidade ne’ebé mak iha lista pergunta ( Riduwan, 2012).
3.4.2 Observasaun
Observasaun mak observasaun
diretamente ba objetivu peskiza hodi haree besik liu ba atividade ne’ebé mak
hala’o husi objetu peskiza kona bá hahalok ka karakterístika ema nian, prosesu
servisu no uza ba respondente ki’ik. Observasaun katak téknika rekolla dadus ne’ebé
ita halo la tuir ninia attitude husi respondete ka entrevista no kestionáriu ho
nune’e ita bele halo gravasaun (rekaman) ba fenómenu ne’ebé akontese ka liga ba
situasaun no kondisaun ( Riduwan,2012).
3.4.3 Dokumentasaun
Dokumentasaun katak hatudu
diretamente ba fatin husi peskiza mak hanesan livru sira ne’ebé ho relevante,
regras, relatóriu aktividade, foto, no dadus ne’ebé relevante ho peskiza, ( Riduwan,2012).
3.4.4 Intervista
Intervista katak matrial ka sasan
teknika ida atu rekoilla
ou akumula dadus ho ida ne’e peskizador hasoru malu diretamente ho respondente
sira ne’ebé halo intervista kona-ba problema, ho ida ne’e mak dadus ne’ebé mak
ita hola ou ita foti ho relativa
tomak tuir lolos ho buat
ne’ebé mak hakerek nain hakarak.
3.5 Eskala Sasukat
Relasaun
ba malu atu uza kestionáriu iha rekoilha data, mak kestionariu ne’ebé foti
amóstra ba malu iha modelu valor hodi uza eskala likert, tamba ne’e
halo format kestionariu iha modelu eskolha multipla. Eskolha multipla ihaha’at (4) ho nune’e bele resposta
no hili ida de’it husi resposta ne’ebé prepara tiha ona. Fo valor hanesan
alternative resposta ne’ebé iha kestionáriu laran mak hanesan tuir mai ne’e :
·
Konkorda Liu (KL) fo
valor 4 ho alternative ne’ebé masimu liu
·
Konkorda (K) fo valor
3, ho alternative ne’ebé masimu
·
La konkorda (LK) fo
valor 3, ho alternative ne’ebé iha okos
·
La konkorda Liu (LKL)
fo valor 1, ho alterlativa ne’ebé okos liu.
3.6 Teste Validade No Konfiabilidade
3.6.1 Teste Validade
Atu
sukat validade husi kada materiál rekolla dadus ka kestinariu, ne’ebé hala’o
husi maneira atu halo korelasaun ba valór kada pergunta ne’ebé iha bazeia totál
valór ba kada fatór husi responde ida-idak ne’ebé halo teste ka fó izame.
Atu koko
validade, uluk nanain buka valór korelasaun entre parte sira husi materiál
sukat ba nivel hotu ho maneira halo korelasaun ba kada pergunta ho nia formula pearson product moment (Riduwan,
2010:109-110).
Observasaun:
rxy = Korelasaun
X = Valór resposta kada item
Y = Valór totál
N = Montante totál teste
Atu
deside katak iha duni item ne’ebé validu ka lae, rsura ne’ebé sei
kompara husi rtabela product
moment. Karik rsura bo’ot liu husi rtabela maka
instrumentu ne’ebé uza ne’e validu.
3.6.2 Teste Konfiabilidade
Teste
ne’e nia signifika atu hatene lia los ba kestionariu ne’ebé fó ba respondente
no indeksu ne’ebé hala’o husi sasukat hatudu katak materiál sukat ne’ebé
utiliza ne’e bele fiar ka bele konfiansa
Teste
konfiabilidade ne’e bele halo ba
konsistensia interna ho teknika fahe ba rua ne’e mak kada item instrumentu
ne’ebé numeru pár tau hamutuk ba grupu ida. Hafoin kada grupu ba kada item ho
totalidade ne’ebé rezulta valór totál. Tuir tan, valór totál entre grupu inpár
no pár sei buka nia korelasaun. Hafoin kofisiente korelasaun refere hatama ba
iha fórmula, Spearn Brown tuir mai:
Observasaun:
R = konfiabilidade
internal instrumentu hotu-hotu
rb = Koefisiente korelasaunentreinstrumentu inpár dan pár.
Karik rezultadu ralpha
boot liu 0.60, maka variavel refere konfia no karik rezultadu kontajen ralpha
kiik liu 0.60 hatudu katak varievel refere la konfia.
3.7 Teknika
Analiza Dados
3.7.1 Regresaun
Linear simples
Regresaun nu’udar esforsu ida pensamentu ida hodi halo
mudansa. Benefisiu Regresaun iha peskiza ida mak atu halo predisaun Variabel
dependente (Y) kuadru variable indepedente (X) identifika iha ona. Kada analiza
regresaun automatikamente iha analiza korelasaun, maibe analiza korelasaun la
teste (prova) analiza regresaun (Riduwan & sunarto, 2011: 96).
Atu determina modelu regresaun
presiza hakotu ne’ebé entre variable indepedente ho simbolu mak X no variable
depedente ho simbolu Y. analizasaun regresaun simples mak hanesan relasaun
linear entre variavel indepedente (X) ho variabvel indepedente (X) ho variavel
depedente (Y) iha pozitivu ka negative no atu kalkula valor husi variavel
depedente hanesan linear Y ba X. Atu analiza dadus hodi kontinua ba teste regresaun
linear simples sei utiliza tabela iha kraik ne’e hodi ajuda halo kalkulasaun:
Tabela 1. Dadus
ne’ebé ajuda hodi kalkula
número estatistika
|
No.Sujeitu |
Variável X |
Variável Y |
|
1 |
X1 |
Y1 |
|
2 |
X2 |
Y2 |
|
3 |
X3 |
Y3 |
|
4 |
X4 |
Y4 |
|
N |
Xn |
Yn |
Tuir
variável indipedente (X) ho variável depedente (Y) sei uza ekuasaun regresaun
linear. Tuir Riduwan
(2009:133-135), mak hanesan tuir mai ne’e:
Ῠ =
a+ bX ka Y = a+ bX + e
Iha ne’ebé:
Y =
variavel Y
a = konstanta
b = koefisiente regressaun X
X = subjeitu ba variavel indepedente ne’ebé
iha valor rasik
e = erru
formula ne’ebé uza hodi kalkula valor koefisiente regressaun
mak hanesan:
a =
b =
Observasaun:
R = Koefisiente korelasaun
n = Dadus ne’ebé barak kaamostra
∑x = Totál valór sira husi variavel (X)
∑y = Montante valór sira husi variavel
(Y)
∑x2 = Montante kuadrdu valór
sira husi variavel (X)
∑y2 = Montante kuadrdu valór
sira husivariavel (Y)
∑xy = Montante rezultadu vezes valór sira
husi variavel X dan Y.
r² = Valór determinante
.7.2 Teste Korelasaun
Atu hatene no analiza relasaun entre variavel independente (interese estuda) hovariavel dependente (prestasaun estuda alunu) sei uza formula Product Pearson Moment iha kraik ne’e:
(Sugiyono,
2007; 261 – 274)
Atu deside valór r ne’ebé atu halo interpretasaun:
Ø Karik -1
< r < 0, maka korelasaun negativu (relasaun entre interese estuda ho prestasaun estuda kanorin
kategoria negativu)
Ø Karik 0 < r < +1, maka korelasaun
pozitivu (relasaun entre interese estuda ho prestasaun estuda alunu kategoria positivu)
Ø Karik r = 0, maka la iha korelasaun (la iha relasaun entre interese estuda no prestasaun estuda alunu)
Atu hatene no analiza relasaun
entre interese estuda ho prestasaun estuda alunu sei haree liu husi valór r iha ne’ebé bele halo
konsultasaun ho tabela
tuir mai:
Tabela 3.1 Interprestasaun valór r
|
Intervalu Koefisiente |
Hasa’e relasaun |
|
0,800
– 1,000 |
Forsa
Liu |
|
0,600
– 0,799 |
Forsa |
|
0,400
– 0,599 |
Netral (nato’on) |
|
0,200
– 0,399 |
Menos |
|
0,000
– 0,199 |
Menos
Liu |
Atu koko
signifikante koefisiente korelasaun, iha sorin seluk uza tabela bele uza hodi
koko t ho fórmula:
Observasaun :
t = Valór teste
r = Korelasaun entre variavel X no Y
n = kuantidade amostra.
3.7.3 Teste Ipóteza
Kriteria ne’ebé prova husi teste t refere mak
signifikante t = 0,05. Bele foti solusaun
ho dalan hodi halo komparasaun valór tsura ho ttabela.
·
Karik tsura ki’ik liu kompara ttabela
(tsura < ttabela) entaun solusaun simu ipóteza mamuk
(I0) no rezeita ipoteza alternativu (Ia).
·
Karik tsura bo’ot liu kompara ttabela
(tsura> ttabela) maka solusaun rezeita ipóteza mamuk
(I0) no aseita ipóteza alternativu (Ia).
Iha ne’ebé atu haree no hatene valór tsura
hodi halo komparasaun ho ttabela sei uza fórmula
ttabela = dk = n – 2
Halo
komparasaun valór tsura ho ttabela
atu prova tuir mai:
·
Se Karik tsura
> ttabelamak rezeita
Io, signifikante iha duni
influensia ne’ebé signifikante no positivu husi interese estuda ba iha prestasaun
estudu kanorin
80 Anu iha Ensino Básico
Central 30Siklu Leusari Tinan Hanorin 2018.
·
Se kariktsura<
ttabelamaka
aseita Io,
signifikante la iha influensia ne’ebé signifikante no positivu husi interese estuda ba iha prestasaun
estudu kanorin
80 Anu iha Ensino Básico
Central 30Siklu Leusari Tinan Hanorin 2018.
3.7.4 Teste
Koefisiente Determinante
Tuir mai atu
determina kontribuisaun husi variável independente (X) ba variável dependente (Y), entaun presiza buka
koefisiente determinasaun (R2) ho formula koefisiente determina /
kontribuisaun (KD) mak hanesan:
KD = r2 x 100%
Iha be’ebé :
KD = valór determinate husi koefisiente
r = valór koefisiente korelasaun
KAPĺTULU IV
REZULTADU PESKIZA NO
DISKUSAUN
4.1 Perfil Fatin Peskiza
4.1.1 Istória Badak Eskola Básika Central
Leusari-Lautém
Kompleksu Eskola Básika Central Leusari-Lautém hatuur iha
dalan Publiku Leusari-Buihomau Suku Serelau Postu Administrativu Lautém,
Municípiu Lautém. Eskola Básika Central
(EBC) Leusari-Lautém hari’i iha tinan 1994 tempu okupasaun Indonesia ho naran
SMP Negeri Nu. 2 Leusari-Lautém (Sekolah Menengah Tingkat Pertama). Iha tempu
ne’eba Eskola Primária (SD), Sekolah Dasar husi Suku ne’en (6) mak kontinuasaun
nia estudu ba eskola refere.
Iha tempu okupasaun Indonesia eskola
ida ne’e produz finalista dala rua ona iha tinan 1998 no 1999. Depoi tempu tuir
mai eskola ne’e la funsi ona, tanba hetan estragus no sunu husi milisi pro
Indonesia iha tempu referendum 1999, katak Timor-Leste Ukun an ona. Iha tinan 2004,
Estadu Timor-Leste liu husi Programa Ministeriu Edukasaun halo fali
rehabilitasaun eskola ne’e ho naran Eskola Pre-Sekundaria (EPS) Nu. 02
Leusari-Lautém. Husi tinan 2005-2012, eskola ne’e produz ona finalista ba dala
ha’at (4).
Depois iha mudansa politika, guvernu
liu husi ministeriu Edukasaun Timor-Leste iha tinan 2012 Eskola Pre Sekundaria
iha teritoriu Timor tomak troka hotu naran sai fali Escola Básica Central
Terceru Ciclu (EBC), ne’e mak Eskola refere sai fali Eskola Básika Central
Leusari-Lautém.
Hahu husi tinan 2005-2018, tempu
ukun an, Eskola ne’e produs ona finalista ba dala sanulu (10), Eskola ne’e
atende Eskola Basica Filial (EBF) valu (8), tanba eskola sira ne’e besik ba EBC
Leusari-Lautem, ne’eduni alunu husi filial sira ne’e remata 6o Anu
sira bele kontinua ba eskola iha EBC Leusari-Lautém, tama ba Terceru Ciclu.
4.1.2 Visaun no Misaun
Visaun : Perpara ema atu servi Nasaun no povu Rai doben
Timor-Leste.
Misaun : Estudante sira labele abandona eskola tanba sira mak
futuru Nasaun nia, tan ne’e sira uza maneira ne’ebe mak kontribuidu liu husi
formasaun oi-oin atu hanorin ita nia oan sira ho kualidade no profesional.
4.1.3 objetivu
Eskola
Basika Central (EBC) Leusari-Lautém, atu fasilita ita nia oan sira para labele
abandonasira nia eskola, tanba eskola refere sentru ba eskola filial valu (8),
mak atu kontinua eskola ba ne’eba. Ita nia oan sira mak futuru nasaun, tenke
perepara sira ho didiak labele abandona eskola.
4.1.4 Geografia Fatin
Peskiza
Eskola Basika Central (EBC) Leusari-Lautém, hatu’ur iha dalan Publiku
Leusari-Buihomau, Suku erelau Postu Administrativu Lautém, no Municípiu Lautém.
Eskola ne’e rasikgeografikamente iha baliza rasikmak hanesan tuir mai ne’e:
·
Iha parte norte (tasi
feto) baliza ho tasi
·
Parte Sul (tasi mane)
baliza ho to’os komunidade Serelau
·
Parte Leste baliza ho
uma komunidade Serelau
·
Parte Oeste baliza ho
mata ki’ik ida
4.1.5 Kondisaun Mestre/a
Tuir ami nia observasaun iha EBC
Leusari Lautém katak mestre/a ne’ebe mak hanorin no funsionário eskola nia
hamutuk 20 pessoas, komposto husi mestre/a 18 pessoas, Chefe Apoio Tekniku 1
pessoas no guarda Eskola 1 pessoas.
§ Tuir
Jeneru
Jeneru
mestre/a no funsionariu eskola iha EBC Leusari Lautém mak tuir mai ne’e :
Tabela 4.1
|
No |
Jeneru |
Kuantidade na’in |
Persentase % |
|
1 |
Mane |
17 |
85 |
|
2 |
Feto |
3 |
15 |
|
Total |
20 |
100 |
|
Baseia
ba tabela iha letem mak hatudu katak total mestre/a katak total mestre/a no
funsionariu eskola hamutuk 20 pessoas, mane 17 pessoas no eto 3 pessoas
§ Tuir
Nivel Edukasaun
Tuir
nivel Edukasaun ba mestre/a no funsionario eskola iha Eskola Basika Central (EBC) Leusari-Lautém, tinan hanorin 2018, mak
hanesan iha tabela tuir mai ne’e :
Tabela 4.2 Nivel Edukasaun
|
No |
Nivel Edukasaun |
Kuantidade na’in |
Persentase % |
|
1 |
Lisensiatura |
5 |
25 |
|
2 |
Bacharelatu |
12 |
60 |
|
3 |
Sekundaria |
3 |
15 |
|
Total |
20 |
100 |
|
Baseia
ba tabela iha leten katak mestre/a no funsionario eskola iha Eskola Basika Central (EBC) Leusari-Lautém, ho nivel edukasaun
lisensiatura na’in lima (5), Bacharelatu nain sanulu resin rua (12) no
Sekundaria nain tolu (3), signifika mestre/a iha eskola refere maioria iha
nivel Edukasaun Bacharelatu.
§ Estatus
Estatus mestre/a
no funsionariu iha EBC Leusari-Lautém mak hanesan iha tabela tuir mai ne’e :
Tabela 4.3
|
Nu |
Estatus |
Kuantidade |
% |
|
1 |
Permanente |
14 |
70 |
|
2 |
Kontratado |
3 |
15 |
|
3 |
Voluntariu |
3 |
15 |
|
Total |
20 |
100 |
|
Tuir
tabela iha leten professor/a permanente mak maioria iha EBC Leusari-Lautém.
4.1.6. Karakteristiku Alunus Nian
1.
Idade
alunu
Alunu iha EBC Leusari – Lautem, ne’ebé sai hanesan
respondente iha peskiza ne’e mak ho idade hanesan tuir mai ne’e:
Tabela 4.5. Distribuisaun Respondente Tuir Idade
|
Nú. |
Idade |
Kuantidade(Na’in) |
% |
|
1. |
10-12 |
1 |
1,6 |
|
2. |
13-15 |
50 |
80,7 |
|
3. |
16-18 |
11 |
17,7 |
|
Total |
Na’in 62 |
100% |
|
Fontes: Rezultadu
Elaborasaun hakerek na’in, 2018
Bazeia ba tabela
iha leten hatudu katak husi respondente na’in 62 ne’ebé ho tinan 10-12 hamutuk na’in 1 ka 1,6% tinan 13-15 hamutuk na’in 50 ka 80,7% no tinan 16-18 hamutuk na’in 11 ka 17,7%. Signifika alunu 13-15 anu mak
idade maioria.
2.
Jeneru Alunu
Alunu iha EBC Leusari – Lautem, ne’ebé mak sai respondente
iha peskiza ne’e bazeia ba jeneru mak hanesan tuir mai:
Tabela
4.6.Distribuisaun Respondente Jeneru 10o Ano CT1
|
Nu |
Jeneru |
Na’in |
% |
|
1. |
Mane |
22 |
35,5` |
|
2. |
Feto |
40 |
64,5 |
|
Total |
Na’in 62 |
100% |
|
Fontes
: Rezultadu elaborasaun hakerek na’in, 2018
Husi tabela iha leten,
hatudu katak respondente ho seksu mane hamutuk alunu na’in 22 ka 35,5% no feto hamutuk alunu na’in 40 ka 64,5%,
foti konkluzaun katak total respondente iha EBC Leusari – Lautem, ne’ebé domina mak ho jeneru feto.
3. Relijiaun alunu
Alunu iha EBC Leusari – Lautem, ne’ebé sai hanesan
respondente iha peskiza ne’e mak ho relijiaun hanesan tabela tuir mai ne’e:
Tabela
4.7. Distribuisaun Respondente relijiaun
|
Nu. |
Relijiaun |
Kuantidade |
Persentazen(%) |
|
1 |
Katólika |
59 |
95,2 |
|
2 |
Muslumanu |
1 |
1,6 |
|
3 |
Protestante |
2 |
3,2 |
|
4 |
Fesca |
- |
- |
|
Total |
62 |
100% |
|
Fontes : Rezultadu
elaborasaun hakerek na’in, 2018
Husi tabela iha leten,
hatudu katak respondente ho relijiaun katólika hamutuk nain 59 ka 95,2%, Muslumanu hamutuk
nain 1 ka 1,6%, Protestante hamutuk
nain 2 ka 3,2%, Fesca hamutuk nain 0 ka 0% foti konkluzaun katak total respondente iha EBC Leusari – Lautem, alunu maioria Katólika .
4.1.6 Kondisaun Eskola no Fasilidade Eskola
Kondisaun
eskola no fasilidade eskola iha Eskola Bazika Central Leusari-Lautem tinan
hanorin 2018 tuir peskizador nia observasaun seidauk kompletu mak hanesan :
Edifisiu Eskola, kadeira, meja alunus barak mak a’at ona, livru alunu nian la
to’o, nomos sala alunu nian mos seidauk to’o.
Edifisiu eskola agora ne’e iha 3
unidade, unidade 1 mak eskritoriu eskola nian, unidade 2 mak uza ba sala alunus
nian, total sala alunus nian hamutuk 4 salas iha realidade alunus iha turma 7,
peskiza aumenta tan salas alunus nian.
Fasilidade eskola agora ne’e iha
eskola mak hanesan iha tabela tuir mai ne’e :
Tabela 4.6.
|
Nu |
Naran
material /Sasan |
Total |
Obs |
|
1 |
Kadeira-meja alunus |
250 |
ü |
|
2 |
Kadeira-meja professor |
10 |
ü |
|
3 |
Armari |
6 |
ü |
|
4 |
Komputador |
4 |
ü |
|
5 |
Quadro |
14 |
ü |
4.1.7 Kondisaun alunu/a
Tuir
ami nia observasaun iha Eskola Básika Central Leusari-Lautém tinan hanorin
2018, total alunus terceiro ciclo hamutuk 186 alunus kompostu husi 7o,8o no9o kada klasse sei fahe ba
turma ida-idak.
Atu klaru liu
tan hare’e tabela tuir mai ne’e :
Tabela 4.7. Total alunus tuir
klasse no Jéneru
|
Nu |
Klasse |
Turma |
Feto |
Mane |
Total |
|
1 |
7o Ano |
A |
15 |
11 |
26 |
|
B |
7 |
17 |
24 |
||
|
2 |
C |
17 |
10 |
27 |
|
|
8o Ano |
A |
22 |
9 |
31 |
|
|
B |
18 |
13 |
31 |
||
|
3 |
9o Ano |
A |
11 |
15 |
26 |
|
B |
17 |
10 |
27 |
||
|
Total |
7 |
107 |
85 |
192 |
|
Baseia
ba tabela iha leten hatudu katak, total alunus terceiro ciclo EBC Leusari-Lautém
hamutuk na’in 192 (atus ida sianulu resin rua). Feto hamutuk na’in 107 (atus
ida hitu) mane hamutuk na’in 85 (ualunulu resin lima).
Iha
klasse 7o Anu alunus hamutuk na’in 50 (lima nulu) fahe ba turma rua
(2), A B no C turma A hamutuk 26, turma
B hamutuk 24no turma C hamutuk 27. Tuir mai klasse 8o Anu alunus
hamutuk 62 (ne’en nulu resin rua) fahe ba turma 2 (rua), A no B, turma A
hamutuk 31, no turma B hamutuk 31. No iha klasse 9o Ano alunus
hamutuk 53 (lima nulu resin tolu) sei fahe ba turma rua (2) A no B. turma A
hamutuk 26 no turma B hamutuk 27.
Ida ne’e mak kondisaun alunus Eskola
Básika Central Leusari-Lautém tuir klasse no Jéneru.
4.1.8 Kurikulum
Kurikulu ne’ebe
mak estabelese iha EBC terceiro ciclo Leusari-Lautém ne’e hasai husi ministeriu
edukasaun Timor-Leste ne’ebe mak programado ona atu hala’o tuir mai ne’e :
Tabela 4.9
|
Nu |
Disciplina |
Karga
Oras/semana kada disciplina |
OBS |
|
1 |
Lingua Tetum |
3 |
|
|
2 |
Lingua Portuguesa |
5 |
|
|
3 |
Lingua Inglesa |
3 |
|
|
4 |
Matemátika |
5 |
|
|
5 |
Ciência Física Naturais |
5 |
|
|
6 |
História e Geografia |
3 |
|
|
7 |
Edukasaun Físika |
2 |
|
|
8 |
Edukasaun Artistika |
2 |
|
|
9 |
Edukasaun Cívica |
3 |
|
|
10 |
Religiaun e moral |
2 |
|
|
11 |
Kompetensia vida e trabalho |
2 |
|
|
Total Oras / Semana |
35 |
|
|
Baseia
ba tabela kurikulu iha leten hatudu katak, total disciplina ne’ebe mak hanorin
iha EBC terceiro ciclo mak 11 (sanulu resin ida) hamutuk 35 oras.
Ida ne’e mak konaba kurikulu ne’ebe
mak estabelese iha EBC terceiro ciclo Leusari-Lautém tuir ami nia observasaun.
4.2.
Analiza
resultado peskiza
Analiza
dados konaba Influensia Interese Kanorin ba Prestasaun Estuda Siencia Fisika
Naturais Kanorin Klasse 80 ano EBC Leusari-Lautem.
Analiza dadus ne’e hanesan pasu ida atu deskobre buat foun iha resultadu
peskiza nia laran. Resultadu peskiza ne’e fo dalan ba peskizador atu hetan sientifiku
(Ilmiah), se peskizador halo analize ho teknika ne’ebe loos.
Rezultado
peskizador ne’e hetan ho diak, entaun iha peskiza ne’e uza metodu analize ba
problema ne’ebe mak iha. Husi rezultadu peskiza ne’e espera katak falta de
dadus amostra , ne’e fó fiar maka’as ba peskizador para atu hetan dadus ne’ebe
mak ordenadu no sistematika, ne’eduni peskizador mos analiza estatistika.
Atu
hatene resultadu teste mak ho sasukat kapasidade kada alunus iha area ka setor
ne’ebe nia hetan husi resultadu teste iha Eskola Bazika Sentral Leusari-Lautem.
Hare’e husi parte sujeitu ne’ebe mak tuir teste atu hala’o teste ho kapasidade
no interese alunus atu fo importansia ba peskizador.
Perguntas
sira ne’ebe mak hakerek tuir resposta sujeitu iha teste peskizador uza formatu
kestionariu iha modelu eskolha multipla. Eskolha multipla iha 5 (lima), nune’e
bele resposta ida deit husi resposta ne’ebe mak perpara tiha ona. Total numeru
perguntas ka kestionariu hamutuk 20 (ruanulu) ba interese alunu 10 (sanulu) no
10 (sanulu) ba prestasaun estudu alunu. Peskizador uza teste kapasidade ida
ne’e hanesan instrumentu ba peskizador atu halibur dadus iha peskiza nia laran.
Eskala sasukat mak uza kestionariu modelu eskolha multipla.
Materia
teste ne’ebe mak uza tuir dadus ne’ebe mak peskizador halibur atu ezamina
hipotese atu responde problema peskiza nia. Resultadu teste kestionariu
kategoria interesse kanorin ba prestasaun estudu siensia fisiku naturais
kanorin klasse 80 Anu iha EBC Leusari-Lautemtinan hanorin
2018.
4.2.1.
Rezultadu
Peskiza
4.2.1.1.Prova Validade
Hala’o prova validade atu hodi hatene instrumentu (kestionáriu) ne’ebé uza
bele sukat informasaun ne’ebé persiza. Tuir Arikunto (1998:136) bainhira
instrumentu ne’e hanaran validu kuandu bele sukat buat ne’ebé ita hakarak no
sei determina dadus ba váriabel ne’ebé korektu ka los. Atu sukat instrumentu
prova validade mak ho prova kestionáriu ba respondente nain 62. Prova validade
ba analiza uza programa SPSS versaun 16.0 ho nia kritéria mak bainhira
rezultadu r pozitivu, rsura> r tabela nivel signifikante
<5% (0,05) mak váriabel ne’e validu se kuandu valor r sura< r tabela,
no nivel signifikante >5% (0,05) mak pergunta ne’e hateten katak la validu. Tuir
mai rezultadu prova validade ba variábel ida-idak:
Prova Validade Variábel X (Interese)
Tabela
4.10. Rezultadu Prova Validade Variábel X
|
Nú.
Pergunta |
rsura |
rtabela |
Signifikante |
Konkluzaun |
|
X1 |
0, 677 |
0,246 |
0, 000 |
Válidu |
|
X2 |
0, 648 |
0,246 |
0,000 |
Válidu |
|
X3 |
0, 694 |
0,246 |
0,000 |
Válidu |
|
X4 |
0, 660 |
0,246 |
0,000 |
Válidu |
|
X5 |
0, 639 |
0,246 |
0,000 |
Válidu |
|
X6 |
0, 660 |
0,246 |
0,000 |
Válidu |
|
X7 |
0, 722 |
0,246 |
0,000 |
Válidu |
|
X8 |
0, 634 |
0,246 |
0,000 |
Válidu |
|
X9 |
0, 659 |
0,246 |
0,000 |
Válidu |
|
X10 |
0, 729 |
0,246 |
0,000 |
Válidu |
Fonte: Dadus Output SPSS, 2018
Bazeia ba rezultadu output SPSS iha tabela 4.10, hatudu katak teste validade ba
variável Interese (variábel X) ne’ebé uza korelasaun
bivariate person (corelation person
product moment) ho nivel signifikante 0.05. Husi
rezultadu ne’e kompara ho rtabela ba respondente na’in 62 (n= 62)
mak = 0,246. Tanba ne’e, foti konkluzaun katak item hotu husi variábel
independente (Interse)
kategoria válidu hotu tanba valór rsura boot liu rtabela
(>0,246).
Prova Validade Variábel Y (Prestasaun
Estudu Kanorin)
Tabela 4.11.
Rezultadu
Prova Validade Variábel
Y
|
Nú.
Pergunta |
rsura |
rtabela |
Signifikante |
Konkluzaun |
|
Y1 |
0. 673 |
0,246 |
0,000 |
Válidu |
|
Y2 |
0, 668 |
0,246 |
0,000 |
Válidu |
|
Y3 |
0, 711 |
0,246 |
0,000 |
Válidu |
|
Y4 |
0, 730 |
0,246 |
0,000 |
Válidu |
|
Y5 |
0, 661 |
0,246 |
0,000 |
Válidu |
|
Y6 |
0, 762 |
0,246 |
0,000 |
Válidu |
|
Y7 |
0, 642 |
0,246 |
0,000 |
Válidu |
|
Y8 |
0, 751 |
0,246 |
0,000 |
Válidu |
|
Y9 |
0, 657 |
0,246 |
0,000 |
Válidu |
|
Y10 |
0, 721 |
0,246 |
0,000 |
Válidu |
Fonte:
Dadus Output SPSS, 2018
Bazeia ba rezultadu output SPSS iha
tabela 4.11, hatudu katak teste validade ba variábel Prestasaun
Estudu Kanorin (variábel Y) ne’ebé uza korelasaun
bivariate person (corelation person
product moment) ho nivel signifikante 0.05. Husi
rezultadu ne’e kompara ho rtabela ba respondente na’in 62 (n= 62)
mak = 0,246. Tanba
ne’e, foti konkluzaun katak item hotu husi variábel independente (Prestasaun Estudu Kanorin)
kategoria válidu hotu tanba valór rsura boot liu rtabela
(>0,246).
4.2.2.
Prova Konfiabilidade
Prova konfiabilidade
katak instrumentu husi kestionáriu ida ne’ebe mak ita atu sukat sai hanesan
indikator husi variábel ka konstruksaun. Númeru item sira iha kestionáriu ita hatene konfia, bainhira resposta husi
ema hodi hasoru pergunta ne’e konsisten ka estabil. Variábel ida hatene konfia
bainhira nia eziste valór alpha αCronbach≥
0,60, (Imam Ghozali, 2005:41). Rezultadu
prova fiabilidade item instrumentu bele haree iha tabela tuir-mai.
Tabela 4.12 Rezultadu Prova Konfiabilidade Variábel
|
Variábel
|
astandart |
αcronbach |
Konkluzaun |
|
Avaliasaun Ensinu Profesór/a (X) |
0,60 |
0, 864 |
Konfiabel |
|
Motivasaun Estudu Alunu (Y) |
0,60 |
0,886 |
Konfiabel |
Fonte:
Dadus Output SPSS, 2018
Bazeia ba
rezultadu prova konfiabilidade iha leten, katak Interese (variábel X) ho valór αcronbach= 0. 864; no mós Prestasaun Estudu Kanorin
(variábel Y) ho valór αcronbach
= 0. 886, no valórαstandart= 0.60. Nune’e, bele
konklui katak variábel X no Y konfiabel hotu tamba valor αcronbach
≥ válor αstandart
4.3.Estatístika Deskritiva
Estatístika
deskritiva nu’udar téknika analiza ne’ebé deskreve kona-ba dadus ne’ebé rekolla
ona hodi foti konkluzaun. Iha peskiza ida-ne’e, sei kalkula kuantidade mίnimu,
másimu husi variábel X no Y. Tabela estatístika deskritiva husi Interese (variábel
X) Prestasaun Estudu Kanorin (variábel Y) mak hanesan tuir-mai.
Tabela 4.13Estatístika Deskritiva
|
Descriptive Statistics |
|||||
|
|
N |
Minimum |
Maximum |
Mean |
Std. Deviation |
|
INTERESE |
62 |
22 |
48 |
42.39 |
5.091 |
|
PRESTASAUN ESTUDU KANORIN |
62 |
23 |
48 |
41.98 |
5.690 |
|
Valid N (listwise) |
62 |
|
|
|
|
Fonte: Dadus Output SPSS, 2018
Bazeia ba tabela
4.10
iha leten, foti konkluzaun katak husi item 10 ba variábel Interese (X) no Prestasaun Estudu Kanorin
(Y) ne’ebé fó ba respondente na’in 62, rezulta variábel (X) “Interese ” ho nia valór mínimu 22, másimu 48, média 42.39 no deviasaun padraun 5.091 no mós variábel (Y) “Prestasaun Estudu Kanorin”.
valór mínimu 23,
másimu 48,
média 41,98
no deviasaun padraun 5,690.
4.4.Teknika Analiza Dadus
4.4.1. Analiza
Korelasaun Simples
Iha peskiza ida-ne’e, analizasaun korelasaun halo atu hatene kona-ba
oinsá relasaun entre variábel
interese (X) no variábel Prestasaun Estudu Kanorin (Y).
Sei determina liu-husi valόr r, ho kriteria, se valόr koefisiente
korelasaun (R):
·
Hakbesik ba +1,signifika iha relasaun ne’ebé forte ka iha objetivu ida de’it.Nune’e mos,
·
Hakbesik ba –1,signifika iha relasaun no
objetivu ne’ebé kontrariu
·
Hetan 0, signifika laiha
relasaun.
Iha peskiza
ida-ne’e, peskizadór
uza análiza korelasaun bivariate husi programa SPSS versaun 16.0. rezultadu
analizasaun refere hanesan tuir-mai.
Tabela 4.14 Rezultadu Korelasaun
husi Variábel
Rua
|
Correlations |
|||
|
|
|
INTERESE |
PRESTASAUN ESTUDU KANORIN |
|
INTERESE |
Pearson Correlation |
1 |
.774** |
|
Sig. (2-tailed) |
|
.000 |
|
|
N |
62 |
62 |
|
|
PRESTASAUN ESTUDU KANORIN |
Pearson Correlation |
.774** |
1 |
|
Sig. (2-tailed) |
.000 |
|
|
|
N |
62 |
62 |
|
|
**. Correlation is significant at the 0.01 level (2-tailed). |
|
||
Fonte: Dadus Output SPSS, 2016
Tabela iha leten
hatudu katak husi variábel Interese (X) ba
variábel Prestasaun Estudu Kanorin (Y) ho valόr koefisiente korelasaun 0,774.
Valόr refere
hatudu katak variábel
independente (X) no variábel
dependente (Y) iha relasaun ne’ebé pozitivu (0,774). Rezultadu ne’e
hatudu katak entre variábel
X no variábel
Y iha relasaun ho kategoria
la forte.
Ho ida-ne’e bele konklui katak entre Interese ba Prestasaun Estudu Kanorin 80 ano iha EBC Leusari/Lautém tinan hanorin
2018 iha relasaun ne’ebé la iha interese. Se variábel X hadia entaun variábel Y sei di’ak liu, nune’e mόs se interese nia
la di’ak sei la fό
impaktu ba prestasaun estudu
kanorin.
4.4.2.Prova
Asumsaun Klásiku
Prova asumsaun klásiku
jerálmente hanesan kritéria ida antes atu hala’o analiza regresaun. Objetivu
husi prova ida-ne’e atu hetan valór Interese ne’ebé labele efisiente husi
ekuasaun regresaun linear simples. Tanba ne’e, mak iha analiza dadus, tenke prienxe asumsaun klásiku
hanesan objetivu ida atu hatene rezultadu estimasaun ho regresaun simples
ne’ebé livre husi sintoma normalidade no heteroskedastisidade.
a.
Prova
Normalidade
Figura
4.1 Normal P-Plot of Regression Standarized Residual
Fonte:
Dadus Output SPSS, 2018
Bazeia ba
gráfiku iha leten, katak
pontu-pontu hirak ne’e namkari iha liña diagonal no mós namkari tuir diresaun
liña diagonal. Ho nune’e
modelu regresaun refere tuir
duni asumsaun normal, tan-ne’e, bele uza hodi halo komparasaun.
b.
Prova Heteroskedastisidade
Heteroskedastisidade
signifika variasaun variábel la hanesan ba observasaun hotu-hotu. Prova
heteroskedastisidade halo ho uza prova koefisiente korelasaun Rank Spearman katak halo korelasaun
entre absolutu residuál rezultadu regresaun ho variábel dependente hotu-hotu.
Se signifikansia rezultadu korelasaun > 0.05 maka formula regresaun ne’e
livre husi problema heteroskedastisidade.
Heteroskedastisidade
visualizasaun bele detekta ba iha ka lae komponente balun iha grafiku
Scatterpot iha ne’ebé la transforma komponente ne’ebé klaru, no mos pontus
hirak transforma husi númeru 0 nia leten no kraik ba eisu Y bainhira la akontese
heteroskedastisidade.
Figura
4.1 Scatter plot, (Dadus Output SPSS
Versaun 16.0 for Windows, 2018)
Modelu distribuisaun dadus ne’ebé ho forma pontus iha scatter plot
distribui iha leten no kraik, no distribuisaun ne’e la forma modelu ruma. Tamba ne’e, distribuisaun ne’e bele foti konkluzaun katak akontese heteroskedastisidade.
4.4.3.Analiza
Regresaun Linear Simples
Analiza
regresaun linear simples ho objetivu atu sukat relasaun ka influensia entre
variábel
rua (2) ka liu, no mós hatudu diresaun relasaun ka influensia entre variábel independente no dependente.
Rezultadu analiza regresaun simples entre variábel independente (X) no variábel dependente (Y), ho ekuasaun
jerál regresaun linear simples mak hanesan tuir-mai ne’e:
Y
= a + bX
Rezultadu husi kalkulu refere hanesan hatudu iha
tabela hanesan tuir-mai.
Tabela 4.15 Rezulatadu Analiza Regresaun Linear Simples
|
Coefficientsa |
||||||
|
Model |
Unstandardized Coefficients |
Standardized Coefficients |
t |
Sig. |
||
|
B |
Std. Error |
Beta |
||||
|
1 |
(Constant) |
5.317 |
3.901 |
|
1.363 |
.178 |
|
INTERESE |
.865 |
.091 |
.774 |
9.465 |
.000 |
|
|
a. Dependent Variable: PRESTASAUN ESTUDU KANORIN |
|
|
||||
Bazeia ba
rezultadu iha leten, mak ekuasaun regresaun linear simples iha tabela Coefficients iha leten bele haktuir
katak:
Y = 5.317 + 0.865X
Ekuasaun regresaun iha leten
signifika hanesan:
Ø Valór
a ho rezultadu = 5,317, signifika iha interese husi Kanorin
(X) ka variábel
ne’e konstanta mak 5,317.
Ø Valór
b ho rezultadu = 0.865,
signifika iha relasaun entre Interse (X) no Prestasaun estudu kanorin
(Y) pozitivu, ka kada aumenta valór Interese (X) Prestasaun estudu kanorin
mos sei aumenta.
4.5.
Prova
Ipóteze
4.5.1.Prova Koefisiente
Regresaun Simples (Prova t)
Atu hatene
signifikánsia no influénsia husi variábel interese ba motivasaun estudu alunu 80 ano iha EBC Leusari/Lautém tinan hanorin
2018 ba prova t (t-test) mak komparasaun probabilidade tsura
ho level of significance (0.05),
hanesan iha tabela tuir-mai.
Tabela 4.16 Valor tsura no ttabela
|
Coefficientsa |
||||||
|
Model |
Unstandardized Coefficients |
Standardized Coefficients |
t |
Sig. |
||
|
B |
Std. Error |
Beta |
||||
|
1 |
(Constant) |
5.317 |
3.901 |
|
1.363 |
.178 |
|
INTERESE |
.865 |
.091 |
.774 |
9.465 |
.000 |
|
|
a. Dependent Variable: PRESTASAUN ESTUDU KANORIN |
|
|
||||
Rezultadu
analizasaun refere hatudu
katak grau livre df = n-2 = 60
ho nível serteza 95% no nível erru 5% hatudu katak valór probabilidade tsura
= 1.363 bo’ot liu-husi t
tabela = 1.670 (tsura = 9.465>
ttabela = 1.670)
ba nível erru (5%) tamba ne’e mak rezeita ipoteza mamuk no aseita ipoteza
alternativu. Hirak ne’e signifika
katak interese
fó influensia ne’ebé signifikante ba prestasaun estudu kanorin iha 80 ano
iha EBC Leusari/Lautém tinan hanorin 2018. Tanba ne’e,
valór tsura ba interese
9.465 no ttabela
ho df 60
no nível signifikante
0,05 hetan husi 1.670,
tamba tsura bo’ot liu ttabela.
Dezeñu 4.3: Kurva Aseitasaun no Reseitasaun Ipóteze
9.465 -1.670 1.670 Ia Aseita Io
Rezeita
Bazeia ba
kalkulasaun ne’ebé hetan husi tsura 9.465> ttabela 1.670
mak Ia aseita ba nivél signifikante 95%, ka valór signifikante prova
t sufsiente 0.000 ne’ebé Bazeia ba -husi 5%. Tanba ne’e, mak rejeita ipóteze
mamuk no aseita (simu) ipóteze alternativu. Husi rezultadu refere bele foti
konkluzaun katak variábel
Interese fó influensia ba prestasaun estudu kanorin.
4.5.2.Prova Koefisiente
Determinante
Uza analiza
koefisiente determinasaun atu sukat persentajen viabilidade kona-ba dadus
ne’ebé kalkula ona, hodi hatene nivél
kona-ba influensia husi variábel
independente (X) no variábel
dependente (Y). Bazeia ba konseitu ida-ne’e mak, atu identifika determinasaun
koefisiente (R2) iha peskiza ida-ne’e liu-husi “model summary”
ne’ebé analiza liu-husi programa SPSS versaun 16.0 mak hanesan tuir-mai ne’e:
Tabela
4.17 Koefisiente Determinasaun
|
Model Summaryb |
||||
|
Model |
R |
R Square |
Adjusted R Square |
Std. Error of the Estimate |
|
1 |
.774a |
.599 |
.592 |
3.633 |
Fonte:
Dadus Output SPSS, 2018
Husi tabela iha
leten, valór koefisiente determinante korelasaun (R) = 0,774. Valór ne’e hatudu
katak iha influensia ne’ebé negativu
no relasaun ne’ebé la forte,
signifika bainhira variábel
independente (interese) tun, entaun prestasaun estudu kanorin mos
sei tun.
Husi tabela 4.14
iha leten, valór R square (R2) kiik liu 0,599 katak kuadradu husi
koefisiente determinasaun 0,774, tan ne’e la uza atu sukat modelu variasaun
váriabel independente. Rezultadu husi kalkulasaun SPSS versu 16.0 hetan valór R2
= 0,599 signifika 59.9% prestasaun estudu kanorin (Y) sei hetan influensia husi interese (X). No restu
mak 44.1%
husi fatór seluk ne’ebé korektu iha
peskiza ida-ne’e.
4.6.
Diskuzaun
Bazeia
ba rezultadu peskiza iha 80 ano iha EBC Leusari/Lautém tinan hanorin
2018 ho kestionáriu kona-ba interese no prestasaun estudu
kanorin ne’ebé ho nia konteúdu afirmasaun iha item 10 ba respondente na’in 62.
Dadus husi peskiza refere analiza ho Programa
SPSS Versaun 16.0 For Windows, analiza ida ne’e hatudu katak interese fó
influénsia bo’ot ba prestasaun estudu kanorin, influénsia bo’ot ne’e bele dehan
husi koefisiente determina (R2) bo’ot ho valór 0.599 ka 59.9%. No mós prova t (t prova) hatudu katak
interese, ninia influénsia ba prestasaun estudu kanorin ho
valor tsura 9.465>
ttabela =1.670 ba nivel signifikante 5%. Husi rezultadu ne’e, bele dehan katak
ipóteze alternativa (Ha) simu no husik ipóteze mamuk H0. Ho nune’e, bele hatene katak iha
influénsia ne’ebé signifikante husi
interese ba prestasaun estudu kanorin
iha 80 ano iha EBC Leusari/Lautém tinan hanorin
2018
Rezultadu
analiza regresaun determina influénsia bo’ot ne’ebé fó husi Interese ba Prestasaun Estudu Kanorin
bele hare’e
iha formula regresaun. Bele konkluzaun katak influénsia entre Interese ba Prestasaun estudu kanorin hanesan signifikante ho formula regresaun
simples Y = 5.317
+ 0,865X
hatudu katak kada aumenta unidade
ida total interese
sei impaktu no aumenta
total prestasaun estudu kanorin
ho valór 0,865
unidade
ba konstante 5.317.
Ligasaun ho rezultadu peskiza ne’e, mak interese presiza aumenta ka bazeia ba prestasaun
estudu kanorin ne’ebé iha 80 ano iha EBC Leusari/Lautém tinan hanorin
2018, tamba interese fó kontribuisaun bo’ot liu ba prestasaun
estudu kanorin.
Rezultadu refere
haforsa mos husi teoria Sudjana (2005: 76) ne’ebé hateten katak interese fó influensia ba prestasaun estudu kanorin
tamba interese hanesan
instrumentu ne’ebé kria ka halo prosesu hanorin no estuda.
Husi rezultadu
analiza dadus bele evidénsia katak interese
fó influénsia bo’ot ba prestasaun
estudu kanorin, influénsia bo’ot ne’e bele dehan husi
koefisiente determina (R2) bo’ot ho valór 0.599 ka 59.9% no restu mak 40.1% husi fatór seluk
ne’ebé korektu iha peskiza ida-ne’e. Ho nune’e, ikus mai, Sunarya (1983: 4) afirma katak “prestasaun estudu mak mudansa
husi komportamentu ka hahalok ne’ebé inklui domíniu kognetivu, afetivu, no
psikomotor sai hanesan influensia ba fatór internal no external ne’ebé sai
formatu ba valór
husi interese
na’in ka manorin nu’udar sasukat ba kanorin sira
nia susesu.
KAPÍTULU
V
LIA
MAKTAKA
5.1
Konkluzaun
Bazeia ba rezultadu analiza no konkluzaun iha leten, mak peskizadór foti
konkluzaun katak iha influensia ne’ebé signifikante
entre interese ba prestasaun
estudu iha 80 ano iha EBC Leusari/Lautém tinan hanorin
2018, iha ne’ebé valór tsura>
ttabela (9.465>
1.670 ) ho nivel
erru 0.05, mak ipóteza alternativa (Ha)
simu no Ho rezeita. Ba ekuasaun regresaun linear simples Y = 5.317 + 0,865X,
koefisiente korelasaun (R) 0,191 no
valór keofisiente determinasaun (R2) 0,599 ka 59.9% ne’ebé signifika katak 59.9% prestasaun
estudu 80 ano iha EBC Leusari/Lautém tinan hanorin
2018 hetan influénsia husi interese, restu ne’e 40.1% fó influensia husi fatór seluk
ne’ebé la ezamina sira peskiza ne’e.
5.2
Sujestaun
Husi rezultadu
peskiza no konkluzaun iha leten, mak peskizadór sujere pontu hirak hanesan
tuir-mai ne’e:
1.
Ba profesór sira hotu
persiza fó atensaun ba nia alunu sira, hodi fó hanoin, orienta, eduka no motiva, nune’e alunu sira bele iha vontade atu estuda ho di’ak.
2. Persiza
alunu interese
no dedikasaun di’ak husi profesór sira atu bele fó apoiu ba nia alunu sira atu
nune’e alunu sira bele estuda ho efetivu no efikasia.
3.
Ba peskizador tuir-mai
atu bele hare’e
fatόr seluk ne’ebé la ezamina
iha peskiza ida-ne’e.
BIBLIOGRAFIA
Sudjano,
Anas. 1987. Pengantar statistik pendidikan, Rajawali perss, jakarta.
Arikunto,
Suharsimi. 1986. Prosedur penelitian, PT Bima Aksara, Jakarta.
Arikunto, Suharsimi. 1998. 1998. Prosedur
Penelitian, Rineka cipta, jakarta.
Arikunto,
Suharsimi. 2001. Strategi Beljar Mengajar, edisi ke-3, Rineka cipta, jakarta.
Arikunto, Suharsimi. 2006. Prosedur penelitian
suatu pendekatan praktis, Edisi Revisi, Rineka Cipta, jakarta.
Hasan
I. 2001. Pokok-pokok statiatik 2, Bumi Aksara, Jakarta.
Fuan
H. Isham. 2001. Dasar-dasar pendidikan, edisi ke 2 Rineka Cipta, Jakarta.
Slameto.
2003. Belajar dan faktor-faktor yang mempengaruhi proses belajar mengajar,
Rineka cipta, jakarta.
Wasty,
Soemanto. 2006. Psikologi Pendidikan, Penerbit Rineka cipta, jakarta.
Sugiono,
2007. Statistik untuk penelitian Alfabet, Bandung.
Sugiono,
2009. Metode penelitian kuantitatif kualitatif, Alfabet, Bandung.
Bahri,
Syaful. 1994. Prestasi belajar dan pembelajaran, Rineka cipta, jakarta.
Sem comentários:
Enviar um comentário